Jau 5. – 4. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā filozofi pauda viedokli par matērijas pastāvēšanu, par tās uzbūvi. Daži pauda, ka tā ir vienota, nedalāma, bet citi uzskatīja, ka tā sastāv no sīkām daļiņām – atomiem (tulkojumā no grieķu valodas – nedalāms). Šie uzskati radās tad, kad filozofi meklēja Visuma rašanās izskaidrojumu. Tieši Dēmokrita uzskats par matērijas uzbūvi no atomiem lika pamatu materiālismam, kas savukārt sekmēja šī uzskata tālāku izpēti.
No tā laika pagāja daudzi gadsimti, kamēr cilvēki sāka interesēties par atoma pastāvēšanu un sāka tā izpēti. Var piebilst, ka iemesls šai kavēšanai nebija parastais cilvēka slinkums, bet gan daudzie kari, slimības un arī pastāvoša vara. Kad šie šķēršļi tika kaut daļēji pārvarēti, nāca gaismā arī zinātniska rakstura darbi, publikācijas par matēriju, atomu, elementu, vielu u.t.t.
Šo izpēti turpināja slaveni zinātnieki kā Mihails Lomonosovs (19.01.1711. – 15.04.1765. g.), franči A. L. Lavuazjē (26.08.1743. – 08.05.1794. g.) un Z. Prusts, angļu ķīmiķis Dž. Daltons (1766. – 1844.), itāļu fiziķis A. Avogadro un, protams, bija arī daudzi citi mazāk populāri cilvēki, kas palīdzēja uzskata veidošanā par atomu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
…
