1.2. Reljefa ietekme uz atmosfēras spiedienu un vēja elementiem
Reljefs ir dažāda apveida, izcelsmes, lieluma, vecuma un attīstības Zemes virsas nelīdzenumu sakopojums. Visus šos sakopojumus sauc par reljefa formām. (Ancāne, 2000)
Būtībā atmosfēras spiediena izmaiņas atkarībā no reljefa jau tika aprakstītas, līdz ar reljefa paaugstināšanos atmosfēras spiediens sarūk. Piemēram, jo augstāk kāpsim kalnos, jo mazāks, retinātāks būs gaisa spiediens, jo grūtāk arī būs elpot.
Vējš ir gaisa masu kustībā attiecībā pret Zemes virsu. Tas rodas no atšķirīga atmosfēras spiediena sadalījuma uz Zemes, un parasti pūš no augstāka spiediena apgabala uz apgabalu ar zemāku spiedienu. Jo lielāka ir šī spiediena starpība starp diviem apgabaliem, jo lielāks ir vēja ātrums. (Briede, 2009) No tā secinu, ko arī reljefs var ietekmēt vēja virzienu un ātrumu, jo vietās kur reljefs ir augstāks v.j.l., tur spiediens ir zemāks. Tāpēc parasti, kad atrodamies kalnos, ir jūtams spēcīgs vējš, jo tur šī spiediena starpība ir izteiktākā nekā tas ir līdzenumos. Arī vēja virziens būtiskāk izmainīsies vietās, kur šīs reljefa formas būs izteiktākas, jo tās vēju var gan aizturēt, gan novadīt citā virzienā.
1.3. Bora un fēna raksturojums
Bora jeb borejs ir stiprs, auksts vējš, kas pūš no kalnu pārejām pa nogāzi uz jūru. Novērojams ziemā, vietās, kur kalnu grēdas nošķir no jūras vai lielas ūdenskrātuves iekšējos līdzenumus un plakankalnes. Atmosfēras spiediena starpības rezultātā, aukstais gaiss pārvar kalnu grēdas. Vēja ātrums ir liels, var sasniegt pat 20–30 m/s. Šie vēji var nodarīt postījumus piekrastēs, veidojot spēcīgus viļņus un radot arī apledojumu. (Ancāne, 2000)
Fēns ir silts, sauss un brāzmains vējš, kas pūš no kalna uz leju. Tas rodas gaisam plūstot pāri kalnu grēdām. Raksturīgas augstas temperatūras un mazs relatīvais mitrums. Šo vēju novēro pārsvarā pavasarī un ziemā, kad tas pūš no kalnu pārejām ielejās. Slīdot lejup, gaiss strauji sasilst. Parasti fēns ilgst mazāk par vienu diennakti, bet ir arī atsevišķi gadījumi, kad tas ilgst vairāk par 5 diennaktīm. (Briede, 2009)
…
