Atmosfēra ir Zemes gāzveida apvalks, tā kosmiskās telpas daļa, kura rotē kā vienots vesels kopā ar Zemi. Atmosfēras masu vērtē ar skaitli 5,15.1015 t, 80 % no šī daudzuma ir koncentrēta slānī līdz 16 km, bet augstāk par 100 km atrodas tikai viena simtmiljonā daļa atmosfēras vielas. Gaisa blīvums pie Zemes virsmas ir 1,2928, bet 10 km augstumā 0,4127 kg/m3.
Zemei ir vidēji blīva un samērā caurspīdīga atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no slāpekļa un skābekļa. Arī Zemes atmosfērā pastāv neliels siltumnīcas efekts. Vidējā temperatūra uz zemeslodes ir +15°C. Visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta Lībijā (+58°C), bet viszemākā - Antarktīdā (-88°C). Atmosfēras zemākajā slānī norisinās procesi, kas nosaka laikapstākļus. Zemes klimatu būtiski ietekmē okeānu straumes un atmosfēras cirkulācija. Zeme nav pilnīgi lodveidīga, tā ir nedaudz saplacināta pie poliem. Tai ir izteikts reljefs - gan augsti kalni, gan dziļas okeānu ieplakas. Visaugstākais kalns uz Zemes ir Everests jeb Džomolungma (8848 m virs jūras līmeņa), bet visdziļākā okeāna ieplaka ir Marianas ieplaka (11022 m zem jūras līmeņa). Zeme ir seismiski aktīva - uz tās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Uz Zemes ir maz meteorītu krāteru, jo tos noārda ūdens un vējš. Zeme ir unikāla planēta ar to, ka uz tās pastāv dzīvība.
…