Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:199253
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.06.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Personības izziņas sfēras vispārīgs raksturojums    4
2.  Atmiņas, uzmanības un runas jēdzieni un nozīme    5
3.  Kas ir slimība jeb traucējums?    15
4.  Veselības un slimības determinanti    17
5.  Psihes un ķermeņa saistība veselības un slimības izpratnē    18
6.  Psihiskā norma un traucējumu diagnostika    19
7.  Atmiņas pamatprocesu traucējumi    22
8.  Uzmanības deficīta sindroms    27
9.  Runas traucējumi    29
10.  Attīstības traucējumu kategorijas    32
11.  Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās valodas un vispārējās attīstības iezīmes    37
12.  Secinājumi    33
  Literatūras saraksts    40
Darba fragmentsAizvērt

12. Secinājumi
Netieši normālums kā utopija izpaužas psihoanalīzē. Tā ir pirmā modeļa antitēze. Šī pieeja veido tendenci uzskatīt, ka visiem cilvēkiem ir kāda psihopataloģija un tikai mazākā iedzīvotāju daļa ir psihiski vesela. Tipiskais jeb vidējais vairākums faktiski ir tālu no ideāla. Par veselību uzskata utopiski ideālu funkcionēšanu, ko tikai daži indivīdi var sasniegt, ja to var sasniegt vispār. Tipiskais vidusmēra indivīds diezgan tālu atpaliek no ideāla un tādējādi cieš no psihopataloģijas. Pēc Z. Freida (1937) domām, normālums ir fikcija, ko pēc definīcijas vispār nevar sasniegt. Vienkāršākā Z. Freida doma ir : psihiski vesels cilvēks spējīgs mīlēt un stādāt.
Psihiatrijā vienmēr ir bijis grūti atdalīt normu no pataloģījas, adaptīvas reakcijas no neadaptīvām un noskaidrot, vai attiecīgo neadaptīvo reakciju var nosaukt par traucējumu vai slimību. Viens no iemesliem – traucējuma diagnostika nav balstīta uz labaratoriskiem izmēklējumiem, bet uz pacienta subjektīvo pārdzīvojumu, sūdzību vai uzvedības pamatā.
Veselības determinantus bieži klasificē kā iedzimtus (piemēram, ģenētiski noteiktus) vai apgūtus, bet šīs robežas ir izplūdušas. Vairums “apgūto” veselības determinantu ir saistīti ar fizisko, bioloģisko, sociālo un uzvedības vidi un arī šeit robežas dažkārt ir nenoteiktas.
Musdienu pieeja veselībai un slimībai balstās uz biopsihosociālo modeli, kura ietvaros veselība un slimība vērtējama kā bioloģisko, sociālo un psihisko faktoru mijiedarbības sekas (Engel, 1977, 1980). Visi faktori ir saistīti cits ar citu, un izmaiņas vienā līmenī ietekmē izmaiņas arī citos.
Traucējumu rašanās iemesli
• Iedzimtība
• Sociālais faktors

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties