Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegūst konkrētu pieredzi un var to izmantot savā turpmākajā darbībā. Atmiņai ir ļoti nozīmīga loma gan cilvēka personīgajā, gan profesionālajā darbībā. Un tā kā atmiņai ir tik ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, tad ļoti svarīgi ir lai cilvēks saprastu atmiņas procesu darbības īpatnības, lai pēc tam varētu tās izmantot savu atmiņu spēju uzlabošanai.
Mana referāta mērķis ir izpētīt un aprakstīt atmiņas procesus, kā arī atmiņas attīstības un iespējas. Referātā ir izanalizēti atmiņas procesi, kā arī atmiņas attīstība gan atkarībā no vecuma, gan atkarībā atmiņas trenētības pakāpes.
Atmiņa ir process, kurā cilvēks iegaumē, uzglabā, reproducē un aizmirst kādu materiālu, domas, kustības, tēlus, t.i., savu dzīves pieredzi. Atmiņa - materiāla iegaumēšana, uzglabāšana, reprodukcija nepieciešamajā brīdī un aizmiršana. Bieži vien cilvēki runājot par atmiņu neuzskata aizmiršanu par atmiņas procesu vai arī to uzskata par nelietderīgu un nevajadzīgu. Tomēr ir jāatzīst, ka arī aizmiršana ir noderīgs un pat brīžiem nepieciešams atmiņas process.
Apskatot atmiņas attīstību atkarībā no vecuma ir izdalīti vairāki vecuma posmi, kuros atmiņai ir konkrētas īpatnības un attīstības pakāpes, atmiņas attīstība atkarībā no vecuma ir iedalīta četros lielos posmos: līdz piecu gadu vecumam, pēc piecu gadu vecuma un atmiņas brieduma posmā, kā arī atmiņas attīstības pakāpe pēc 65 gadu vecuma, t.i., dzīves beigu posmā.
Atmiņai cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga loma, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc vajadzības. …