Secinājumi
1. Atmiņa cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc vajadzības.
2. Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, tēlus, kustības, pieredzi.
3. Atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.
4. Atmiņas nenovērtēšana, tās likumību nezināšana neizbēgami noved pie neracionāla mācību darba: lieka laika patēriņa, nenoturīgām un paviršām zināšanām, neizkoptas domāšanas.
5. Ir iespējams vingrināt savu atmiņu un padarīt efektīvāku iegaumēšanu.
6. Izlabot atmiņā kaut ko kļūdaini iegaumētu ir grūti.
7. Arī atkārtoti iemācīties ir grūtāk nekā apgūt kaut ko pirmo reizi.
8. Labāk tiek iegaumētas nepabeigtas darbības, bet ātrāk aizmirstas – pabeigtas darbības un viss, kas ar tām saistīts.
9. Atmiņas vispārējās likumsakarības un individuālās atšķirības ir atkarīgās no cilvēka iedzimtajām īpatnībām, un no cilvēka mnemoniskās darbības.
10. Materiāls, kas neizsaka noteiktus jēgsakarus un ko iegaumē mehāniski, aizmirstas daudzreiz ātrāk nekā loģiski apjēgtais.
Pašnovērtējums
Mēs uzskatām, ka darbs izpildīts uz ļoti labu atzīmi, jo tiek ievēroti visi noteikumi pēc darba satura, apjoma un noformējuma. Mēs cenšamies uzrakstīt vissvarīgāko informāciju un pievienojām arī nedaudz interesantu informāciju, kā arī pievienojam noderīgus padomus kā visefektīvāk panākt rezultātus iegaumēšanā.
…
