Lai vieglāk būtu izprast atmiņas struktūru, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, to var iztēloties kā bibliotēkas ēku, kurā atrodas trīs telpas- jauno grāmatu reģistrācijas nodaļa(sensorā atmiņa), grāmatu apstrādes nodaļa(īslaicīgā atmiņa), un krātuve(ilglaicīgā atmiņa.)Pēc tam kad bibliotēka ir saņēmusi jaunu grāmatu, tā to piereģistrē tādu, kāda tā ir.Ja šī grāmata izrādās pietiekami nozīmīga, tā nokļūst apstrādes nodaļā, kur kādu laiku ar to strādā speciālisti, tātad tā atrodas uzmanības centrā, un visbeidzot tā tiek nosūtīta uz krātuvi.Sensorā atmiņa ir process, kas realizējas sajūtu analizatoru līmenī. Ienākošā informācija šajā atmiņā saglabājas apmēram pussekundi, audiālā informācija 2 sekundes. Pēc šī ļoti īsā laika nepieciešamā informācija tiek nosūtīta tālākai apstrādei, savukārt pārējā informācija , kas netiek izmantota, izzūd, bet sensorā atmiņa atkal piepildās ar jauniem signāliem. Var teikt ,ka sensorā atmiņa ir ļoti plaša ,jo informācija no ārpasaules mums pienāk nepārtraukti.”
Īslaicīgā atmiņa ir process, kurā tiek lemts par informācijas svarīgumu, vai to ir vērts nosūtīt uz ilglaicīgo atmiņu.Ja informāciju nelieto, tad tā vai nu zūd , vai pāriet uz ilglaicīgo atmiņu. Īslaicīgajā atmiņā informācija uzglabājas no 30 sekundēm līdz vairākām minūtēm. Savukārt šīs atmiņas apjoms aprobežojas ar 7 elementiem(7 cipariem vai burtiem),bet ja elementu daudzums pārsniedz 7, tad mūsu smadzenes šos elementus sāk grupēt loģiskās kopās(kopa var būt gan vārdi no vairākiem burtiem, gan frāzes no vairākiem vārdiem, gan vizuālais tēls, kurā ietilpst vairāki elementi).
To kā darbojas īslaicīgā atmiņa pierāda ,piemēram, spēja atcerēties telefona numuru. Telefonu grāmatā tiek sameklēts un pēc tam uzgriezts numurs, bet numurs ir aizņemts. …
