Izšķir četrus atmiņas procesus: iegaumēšanu, saglabāšanu, atpazīšanu un reproducēšanu, katrs no tiek norit pēc savām likumsakarībām, no kuru ievērošanas tad arī atkarīgs, cik labi protam atmiņu organizēt.
1.1. Iegaumēšana
Iegaumēšana ir virzīta uz iegūtās informācijas nostiprināšanu atmiņā; tā ir saglabāšanas priekšnoteikums. Iegaumēšana notiek nostiprinot asociācijas un atbilstoši pagaidu sakarus.
Cilvēkam, kurš sistemātiski paplašina savas zināšanas, aizvien pilnīgāk izkopjas loģiskā iegaumēšana. Ne velti mēdz sacīt: „Ne tikai no atmiņas atkarīgas zināšanas, bet arī no zināšanām -atmiņa.” (Dz. Meikšāne 1998).
Iegaumēšana ir process, kas nodrošina informācijas fiksāciju atmiņā.
Iegaumēšanas ātrumu un sekmīgumu nosaka daudzi faktori. Viens no svarīgākajiem ir tas, cik daudz jaunas informācijas var iekļaut jau esošajā zināšanu sistēmā.
Iegaumēšanas paveidi:
Tīšā iegaumēšana. Tā prasa gribas piepūli, un tai piemīt apzināts mērķis.
Netīšā iegaumēšana. Tā notiek bet gribas piepūles, bez materiāla atkārtošanas un jebkādu iegaumēšanas paņēmienu izmantošanas.…