Atmiņa un mācību process

Mācību procesa gaitā ikviens pedagogs cenšas atrast piemērotākos līdzekļus, lai skolēns vai students pēc iespējas labāk apgūtu vielu. Ko nozīmē vielu apgūt? Ne tikai noklausīties, dzirdēto it kā saprast, bet arī atcerēties, lai spētu iegūtās zināšanas pielietot praksē. Tātad jāsecina, ka zināšanu ieguvē svarīga loma ir ne tikai interesantam pasniegšanas veidam, bet arī apmācāmo atmiņai. Kā labāk veicināt atmiņas darbību nodarbības laikā un ārpus tās? Ko īsti saprotam ar tādiem vārdiem kā atmiņa, tās veidi, atcerēšanās un aizmiršana? „Es zinu, tikai aizmirsu.” Bieži dzirdēta frāze.
Kāds sakars fizikas laboratorijas darbiem ar atmiņu un tās darbību? Vienkārša un tāpēc varbūt garlaicīga dabas likumu pārbaude pieticīgos studentiem pieejamās laboratorijas apstākļos? Vienkāršota zināšanu pielietojuma praksē imitācija? Varbūt tiem tomēr ir daudz nopietnāka loma priekšmeta pamatu apguvē. Vai laboratorijas darbs, kurā jau iepriekš pateikts priekšā, kas un kādā kārtībā jāpaveic, veicina atmiņas darbību un, tātad, sekmīgāku mācību procesu? Kā veiksmīgāk sagatavot studentu vai skolēnu gaidāmajam laboratorijas darbam? Pastāstīt nedēļu iepriekš vai tieši pirms nodarbības, likt izlasīt grāmatā atbilstošu teoriju? Varbūt veiksmīgāks risinājums mūsu moderno informācijas tehnoloģiju laikmetā ir iepazīšanās ar veicamo laboratorijas darbu datora ekrānā, lietojot intranetu vai internetu?
Uz šiem svarīgajiem un aktuālajiem jautājumiem atbildes mēģināts rast turpmākajā darbā. Darbā izmantoti reāli novērojumi mācību procesa gaitā, veicot laboratorijas darbus fizikā ar LPA 3. un 4. kursa studentiem.…