NOBEIGUMS
Atlantīdas jautājums vēl ilgi tirdīs zinātnieku un pētnieku prātus. Šim vienam notikumam ir piedēvētas neskaitāmi daudzas hipotēzes un izvirzītas tūkstošiem versijas. Vēl joprojām notiek pētījumi un centieni izzināt Atlantīdas noslēpumu. Sarežģītu šo tematu padara tas, ka dažādie avoti, katrs izsaka savādākas hipotēzes un pieņēmumus, kā arī dažādie avoti var ievērojami papildināt viens otru.
Tiesa gan, jautājums par to vai Atlantīda ir pastāvējusi paliek gaisā karājoties un katra paša izvēle ir – vai ticēt Platona rakstītajam vai nē. Noslēdzot šo tematu, autore vēlas pārskatīt dažus argumentus „par un pret” Platona uzrakstītajam. Visizplatītākais arguments pret Platona „Dialogos” attēloto Atlantīdu ir šāds: Platons esot domājis, ka tā jāsaprot tikai kā viņa ideālās valsts beletristisks koptēls. Tomēr ir arī fakti, kas liecina par labu Platonam, kā piemēram, viņa apraksts par svēto avotu, kas tecējis caur Akropoli arī tika uzskatīts par mītisku, līdz brīdim kad tika atrastas Mikēnu trauku lauskas no 13.gs.p.m.ē un uz tām ieraudzītais avots Akropoles vidū lika pētniekiem pārvērtēt Platona stāstu. 1938. gadā atsāktajos izrakumu darbos, atklājās, ka zemestrīces rezultātā zem Akropoles ticis aizbērts pazemes strauts, tieši tajā vietā, kur to bija aprakstījis Platons. Izrādījās, ka Atēnas negaidīti precīzi atbilst Platona aprakstītajam, tāpēc varam pilnīgi pamatoti pieņemt, ka ar tādu pašu precizitāti Platons aprakstījis Atlantīdu. Platons ir veltījis daudz pūļu vēstures detaļām, tāpēc ir samērā grūti noticēt, ka viņš to darītu, lai radītu tikai izdomājumu. Turklāt „Krītijs” atšķiras no pārējiem Platona darbiem ne tikai ar nepabeigtību, bet arī tajā ziņā, ka Sokrats nepārtrauc stāstījumu ar jautājumiem kā citos dialogos. Protams pretarguments ir tāds, ka par šādu kontinentu tik detalizēti ir rakstījis vienīgi Platons. Plutarhs savos sacerējumos rakstījis, ka Solons ir sācis rakstīt apjomīgu darbu par savām sarunām ar Saisas priesteriem, taču tikai Platona „Krītijā” ir teikts, ka ir runāts tieši par Atlantīdu.
Argumentu, kas atbalsta vai neatbalsta Atlantīdas eksistenci ir ļoti daudz un lai tos uzskaitītu ar šo darba apjomu nepietiktu, jo, kā tika minēts, katrs pētnieks atrod savus argumentus un izvirza atšķirīgas hipotēzes. Vairums pētnieku vēl joprojām to uzskatīs tikai par izdomājumu, jo lai cik dīvaini tas neliktos, neviens no Atlantīdas pētniekiem nav atradis konkrētu pierādījumu par tās eksistenci. Izstrādājot šo darbu, autore nonāca pie secinājuma, ka Atlantīdas temats jau kopš Platona laikiem ir apveltīts ar ļoti daudz mītiem un leģendām. Mūsdienās, katrs pētnieks pieliek klāt vēl kaut ko no sevis, taču mūsu uzdevums ir turpināt apšaubīt šīs salas eksistenci, lai saņemtu arvien jaunas atbildes.
…
