Atkritumu veidi un to īpašības

Ievads Atkritumu veidi un to īpašības Atkritumu daudzuma izmaiņas uz vienu iedzīvotāju Sadzīves atkritumu daudzums salīdzinājumā ar nacionālā ienākuma lielumu uz vienu iedzīvotāju Atkritumu iedalījumu veidi Sadzīves atkritumi Sadzīves atkritumu fizikālās īpašības Atkritumu blīvums Atsevišķu sadzīves atkritumu sastāvdaļu blīvumu un tā izmaiņas noglabāšans vietā Atkritumu mitruma daudzums Atkritumu daļiņu izmērs un tā sadalījums Atkritumu mitruma sorbcijas spēja Atkritumu ķīmiskās īpašības Cieto atkritumu ķīmiskais sastāvs Degošo atkrtumu raksturojums Dažādu degošo atkritumu frakciju raksturojums Bioloģiski sadalāmie atkritumi Bīstamie atkritumi Bīstamo atkritumu rašanās vietas Mājsaimniecībā radītie bīstamie atkritumi Ko darīt ar mājsaimniecībā esošajiem bīstamajiem atkritumiem Bīstamo atkritumu pārstrādes tehnoloģijas Bīstamos atkritumus pārstrāde ar dažādām tehnoloģijām Visbiežāk sastopamie bīstamo atkritumu veidi Bīstamo atkritumu veidi jeb speciālie atkritumi to šķirošana un apsaimniekošana Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un to apzīmējumi Inertie atkritumi Atkritumu šķirošanas iekārtas Izmantotā literatūra Uz mūsu planētas nav nekā mūžīga. Pie šīs domas jāpieturas, ja runājam par atkritumiem. Neatkarīgi no atkritumu sastāva, apjoma vai to teorētiskās definīcijas, par jebkuriem atkritumiem kopumā var teikt, ka tie atspoguļo sabiedrību, kura tos ir radījusi. Atkritumi ir sabiedrības pirkstu nospiedumi, kas vēlākām paaudzēm dos iespēju spriest par mums un vērtēt mūsu attieksmi pret cilvēces kopīgajiem izejmateriāliem, nākotnei paredzēto resursu apsaimniekošanu un mūsu attieksmi pret to. Tomēr ja mēs aizdomājamies – kādēļ tieši tagad cilvēki sākuši aktīvi uztraukties par pašas saražoto atkritumu tālāko likteni? Kamēr vien cilvēks ir eksistējis, viņš ir radījis atkritumus un kaut kur tos izmetis. Kāpēc par to varēja neuztraukties viduslaikos, bet ir nopietni jādomā šodien? Uz šiem jautājumiem mēs varam atbildēt kāpēc! Atkritumi nebija problēma jo: 1) uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem, 2) nebija izejvielu deficīta, 3) vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību 4) izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām. Mūsdienās situācija ir mainījusies. Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu - naftas, gāzes, akmeņogļu krājumi nav bezizmēra tie pamazām izsīkst. Taču galvenais – mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli - plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītu materiāli, kuri dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt. Ar neapbruņotu aci mēs katrs varam par to pārliecināties pavasaros, kad sniegs nokusis, bet zāle vēl nav sadīgusi: ceļmalas, meži, grāvji un upmalas ir nosētas ar plastmasas plēvēm, tetrapakām, PET pudelēm, dažāda veida iesaiņojuma materiāliem. Vējš šos materiālus dzenā no vienas vietas uz otru, taču nekur tie nepazūd un būs tur arī nākamajā un aiznākamajā pavasarī, jo ir speciāli veidoti, lai būtu noturīgi pret ūdens, ultravioletā starojuma un baktēriju iedarbību. Tā nu mēs nonākam pie jautājuma – ko darīt ar pašu radītajiem atkritumiem. Mēs tos varam lietderīgi izmantot šķirojot un pēc tam pārstrādājot to ko var pārstrādāt, bet lai to darītu mums vispirms ir jāiepazīstas ar atkritumu veidiem.