Pieaugot cilvēku skaitam uz Zemes, intesificējoties rūpniecībai un lauksaimniecībai, kā arī tām papildinoties ar jaunākajiem laboratorijās radītajiem materiāliem, mainoties cilvēku dzīves veidam, kurā pieaug prasības pēc komforta un dažādām ērtībām, aizvien vairāk pārmainās vide, kurā mēs dzīvojam. Samazinās mežu platības, erodē augsnes, izsīkst vai aizaug upes un ezeri. Mūsu acu priekšā izmirst augu un dzīvnieku sugas. Iznīkst mikroorganismi un citas sīkbūtnes, kas nodrošina augsnes veidošanos un atmirušo organismu noārdīšanos.
Daudzi no mums dzīvo pilsētās, kur viegli piemirst, ka dabā viss notiek mijiedarbībā, veidojot noslēgtus lokus. Paņēmuši naudu no bankas automāta, mēs ejam uz veikalu nopirkt pārtiku, vēlāk atbrīvojamies no atkritumiem, vai nu novietojot tos ielu pagalmos, noskalojot tualetē vai aizvedot uz kādu nomaļāku pilsētas stūri. Pilsētu dzīve izjauc dabiskos procesus un liek mums piemirst mūsu ciešo saikni ar dabu.
Pagaidām mūsu valstī atkritumu saimniecība ir attīstības stadijā. Tikai 80. gadu beigās, kā svarīga vides aizsardzības problēma Latvijā izvirzās cilvēku veselībai un apkārtējai videi droša dažādu veidu atkritumu apsaimniekošana. Tagad ir gūta atziņa, ka šīs problēmas risināšanā galvenais ir atbilstošas politikas, stratēģijas, taktikas, kā arī stingru vides aizsardzības likumu izstrāde.
Savā darbā vēlos visiem pastāstīt, kāda atkritumu saimniecības politika ir mūsu valstī, reģionos un manā pilsētā. Ir veikta neliela izpēte par situāciju Latvijas mērogā, manā pilsētā-Līvānos, kā arī ņemti piemēri no citu valstu pieredzes.
…