Iepazīstoties ar materiāliem mācību priekšmetā “Atkritumu saimniecības organizācija”, man radās interese noskaidrot kādi likumdošanas akti reglamentē atkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā un kādi Latvijā.
Kad biju iepazinusies ar Eiropas Savienības direktīvām un to izvirzītajām prasībām, kā arī ar Latvijas likumiem, Ministru Kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, sapratu, ka likumdošanas jomā viss ir kārtībā, nav nekāda iemesla atkritumu nonākšanai mežos, laukmalās, upmalās, novadgrāvjos un citās tikpat nepiemērotās vietās. Nav nekāda iemesla tam, ka privātmāju apkures krāsnīs tiek sadedzinātas plastmasas, polivinilhlorīdu ieskaitot, šādā veidā piesārņojot atmosfēru ar sevišķi bīstamiem, grūti sadalāmiem ķīmiskiem savienojumiem.
Taču dzīvē daudz kas nenotiek gluži tā kā likumdošanas aktos paredzēts.
Manas dzimtās mājas atrodas Jēkabpils rajona Kūku pagastā, piecu kilometru attālumā no Jēkabpils pilsētas. Šajā apkārtnē dzīvo daudzi mani radi un draugi, atrodas mana vasaras māja.
Mēs savu “atkritumu problēmu” risinām visai dīvainā veidā. Savācam visus laukos saražotos atkritumus un vakarā, notumsiņā vedam uz pilsētu, kur tos saberam atkritumu konteinerā.
Lai gūtu priekšstatu par to, kā šo jautājumu risina kaimiņi, veicu nelielu aptauju. No 10 lauku viensētām divās rīkojas tāpat kā mēs. Pārējās astoņās: visu kas bioloģiski sadalās- kompostē, visu kas deg, plastmasas ieskaitot, sadedzina, visu, kas nedeg, “norok” dārza stūrī vai mežmalā.
Jēkabpils pilsētā ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas uzņēmums “Jēkabpils pakalpojumi”, Sēlpils pagastā, 15 kilometrus no pilsētas atrodas sadzīves atkritumu izgāztuve, ir uzsākta atkritumu dalīta savākšana un šķirošana. Notiek sarunas ar Madonas pilsētas atkritumu apsaimniekotāju par sadarbību atkritumu pārstrādes jomā. Taču ne par to ir mans stāsts.
Pieņemu, ka Rīgas pilsētā ar atkritumu savākšanu viss ir lielākā vai mazākā kārtībā, bet laukos atkritumi tiek savākti tikai no 20 % iedzīvotāju.
Saražotais atkritumu daudzums ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju labklājības līmeņa. Kā redzams pēc nodarbinātības skalas, lauku iedzīvotāju dzīves līmenis ir visai zems, jo cik nodrošināts ir cilvēks, kura eksistences nodrošinājums ir pašapgāde, var tikai minēt.…
