SECINĀJUMI
Strādājot pie šī darba, autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Latvijā pastāv diezgan divdomīgā situācija, it kā mēs cenšamies dzīvot ekoloģiskak, šķirot atkritumus, bet tomēr mūsu valstij pāreja uz tādu līmeni, kādā šobrīd ir Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un
2. augstāk pie ekoloģiskas vides. Ja viss, kas ir saplānots, izdosies, drīz mēs varēsim ne Zviedrija ir pārāk dārgs prieks.
3. Gribu arī pievērst uzmanību tam faktam, kā drīzumā, 2015. gada sakumā, mēs, Latvijas iedzīvotāji varēsim pacelties pa vienu pakāpi tikai reģenerēt atkritumus, bet, kas ir daudz svarīgāks – mēs varēsim taupīt izejvielas. Plānots, kā arī atkritumi, kas ir manāmi diezgan bieži pie ceļmalām, tiks pakāpeniski likvidēti pilnībā.
4. Darba autore uzskata, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss pilnībā nepilda savas funkcijas it kā ir 58. un 59. pp., kuri reāli nestrādā. Autore uzskata, ka jāizstrādā papildus likumdošanas akts, vai jāpapildina esošais APK tā, lai no sodiem, par vides ļaunprātīgu piesārņošanu, nevarētu tikt vaļā. Bet, lai nodrošinātu, lai atkritumus atstāj tām paredzētājās vietās no valsts budžeta, papildus jāizdala nauda papildus atkritumu konteineru ierīkošanai.
5. Piemērs, kuru pati esmu novērojusi: pie Rīgas centrālas stacijas, Origo laukuma, pulcējas diezgan daudz cilvēku, bet man nezināmo apsvērumu dēļ laukumā atstāja tikai dažas miskastes, kuras pat grūti pamanīt, it īpaši ja tu esi tūrists un nepārzini vietu. Cilvēks apskatās apkārt – NAV, un met papīru vai foliju, vai cigaretes paliekas tur pat – zem kājām vai koka podā. Lai tā nebūtu – jānodrošina cilvēkiem iespēja dzīvot bez atkritumiem zem kājām, tad var arī saukt pie administratīvās atbildības par likumu prasību neievērošanu.
…
