2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS | 3 | |
IEVADS | 4 | |
1. | ATKRITUMI UN TO IEDALĪJUMS PĒC KLASIFIKĀCIJAS | 6 |
1.1. | Atkritumu klasifikācija | 6 |
1.2. | Bīstamie atkritumi | 8 |
1.3. | Sadzīves atkritumi | 10 |
1.4. | Otrreiz pārstrādājamie atkritumi | 13 |
2. | ATKRITUMU LOMA ILGTSPĒJĪGĀ SAIMNIEKOŠANĀ | 15 |
2.1. | Ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana | 15 |
2.2. | Lineārā ekonomika | 16 |
2.3. | Aprites ekonomika | 17 |
3. | APRITES EKONOMIKAS PIEMĒRI UN ANALĪZE LATVIJĀ | 20 |
3.1. | Aprites ekonomikas attīstība Latvijā | 20 |
3.2. | Atkritumu apsaimniekošana ES un Latvijā | 22 |
3.3. | Atkritumu pārstrāde Latvijā | 25 |
3.4. | Depozīta sistēmas ieviešanas perspektīvas Latvijā | 27 |
4. | SECINĀJUMI | 30 |
5. | PRIEKŠLIKUMI | 31 |
6. | IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 32 |
PIELIKUMI | 35 |
4. SECINĀJUMI
1. Latvijā ir izstrādāta plaša normatīvo aktu bāze, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu, ar mērķi saimniekot videi draudzīgi, ilgtspējīgi un atbildīgi, tomēr ne vienmēr praktiskajā darbībā normatīvie akti tiek izprasti vienādi. Lai sasniegtu mērķus, tiek sastādīti Valsts Atkritumu apsaimniekošanas plāni konkrētam laika periodam, lai noteiktu nozares attīstības virzienu valstī. Ir novērojamas nepilnības esošajā atkritumu uzskaites sistēmā, kas ietekmē apkopoto datu kvalitāti un izmantošanu tālākiem pētījumiem. Problēmu iespējams risināt vienādojot izpratni atkritumu pārskatu iesniedzējiem par atkritumu klasificēšanu un uzskaiti, jo ne katrs uzņēmums klasificē ražošanas pārpalikumus un atkritumus vienādi, tādēļ arī veidojas neatbilstības datu apkopojumos.
2. Neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, vēlamais rezultāts sadzīves atkritumu pārstrādes jomā nav sasniegts vadoties pēc VARAM sniegtajiem datiem. Pārstrādāto atkritumu procentuālais daudzums ir krietni zem vidējā ES noteiktā rādītāja. Latvijai ir liels izaicinājums strādāt pie tā, lai sasniegtu ES noteikto mērķi pārstrādes apjomus, kuri ir noteikti visām dalībvalstīm vienādi, balstoties uz globālo un ES līmeni, neatkarīgi no atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes valstī. Veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvot videi draudzīgāk, šķirot atkritumus, tomēr lielai daļai iedzīvotāju ir apgrūtināta pieeja šķirošanas konteineriem, kas varētu veicināt iesaisti dalītā atkritumu vākšanā.
…
Mūsdienās patēriņa apmierināšanai ir nepieciešams liels dabas resursu apjoms, un ražošanas procesi rada būtisku gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, tai skaitā atkritumus. Atkritumu pārstrāde ir aktuāls pētījuma temats, ar katru dienu pieaug saražoto atkritumu apjoms, līdz ar to arī problēmas aktualitāte. Daudzas iegādātās preces ir ar ļoti īsu kalpošanas laiku un jau pēc neilga laika nonāk atkritumu tvertnē. Atkritumi ir vieni no lielākajiem un bīstamākajiem vides piesārņotājiem. Pats vienkāršākais, taču arī pats svarīgākais darbs, ko ikdienā ikviens no mums var darīt, ir atkritumu šķirošana. Pirmkārt, atšķirojot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, mēs samazinām kopējo apglabājamo atkritumu daudzumu, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonā. Otrkārt, atšķirojot pārstrādājamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas, mēs samazinām ikmēneša mājsaimniecības izdevumus par atkritumu izvešanu. Visbeidzot treškārt, iepakojuma materiālu pārstrāde ļauj taupīt enerģiju un dabas resursus. Lai veicinātu iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas ieradumu maiņu un padarītu patēriņa un uzvedības modeļus ilgtspējīgākus, kā arī ietekmētu sabiedrības attieksmi, nepieciešams regulāri informēt sabiedrību gan par atkritumu šķirošanu, gan arī par sekām un ietekmi uz vidi, ko rada bezatbildīga rīcība – atkritumu nepareiza šķirošana vai nešķirošana. Tas ir pamats tam, lai iedzīvotāji sāktu pievērsties ekoloģiskai domāšanai. Savs dzīves cikls ir ne vien cilvēkiem un citiem dzīviem organismiem, bet arī otrreiz pārstrādājamiem atkritumiem tādiem kā: plastmasas un stikla pudelēm, burkām, papīram un kartonam, elektroiekārtām, baterijām u.c. cilvēku radītiem atkritumiem. Otrreizēja pārstrāde samazina atkritumu daudzumu, kas aizņem vērtīgo platību atkritumu poligonos. Daži atkritumi ir bioloģiski noārdāmi, tie sadalās dabiskās vielās, neradot piesārņojumu. Diemžēl lielākā daļa atkritumu ir bioloģiski nenoārdāmi, tāpēc tie kļūst par ekoloģisku problēmu ne tikai Latvijā,
- Atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde Latvijā
- Latvija un Krievija: mazas un lielas valsts savstarpējās attiecības mūsdienu Eiropā
- Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā un Latgalē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvija un Krievija: mazas un lielas valsts savstarpējās attiecības mūsdienu Eiropā
Referāts augstskolai24
-
Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā un Latgalē
Referāts augstskolai27
-
Piena un piena produktu imports un eksports Latvijā
Referāts augstskolai19
-
Inflācijas konverģence Ekonomikas un monetārajā savienībā un Latvijā
Referāts augstskolai21
-
Salīdzinājums: Latvija un Somija - izglītības struktūra un finansējums
Referāts augstskolai18