Katras valsts sociāli un industriāli attīstības saimniecības izveidošanās saistīta ne tikai ar saražotā kopprodukta pieaugumu, bet arī ar nemitīgu atkritumu daudzuma palielināšanos. Straujais atkritumu pieaugums pašreiz ir viena no lielākajām vides aizsardzības un saimnieciskajām problēmām.
Atkritumu veidošanās dinamika ir atkarīga no ražošanas un patēriņa tendencēm. Paaugstinoties dzīves līmenim, sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju palielinās. Tāpat produkcijas un dažādu darbību daudzveidības pieaugums nenovēršami ietekmē radīto atkritumu daudzumu. Atkritumu plūsmas lielumu tieši ietekmē kā ražojuma veids un izgatavošanas process, tā lietotāju izvēle un ražojuma izmantošana.
Sadzīvē mēs katru dienu lietojam izstrādājumus, kuri satur vielas, kas lielā koncentrācijā var radīt būtisku vides, tai skaitā dabas piesārņojumu, vai, nonākot kontaktā ar citām vielām, var izveidot bīstamus savienojumus.
Latvijā atkritumu klasifikācija tiek izstrādāta, pieņemot par pamatu Eiropas Savienības direktīvās doto iedalījumu. Pēc rašanās un sastāva atkritumus iedala divās lielās grupās: sadzīves un rūpnieciskajos. Pēc raksturojuma attiecībā pret iedarbību uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi atkritumus iedala bīstamajos, kas var būt ļoti bīstami un maz bīstami un inertajos, pēdējie ir nekaitīgie atkritumi. Sadzīves atkritumu lielākā daļa pieder maz bīstamajiem atkritumiem, bet tie var saturēt arī bīstamos atkritumus. Bīstamie atkritumi ir saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies atlikumi un blakus produkti, kuri var izraisīt piesārņojumu un negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību. Bīstamie atkritumi pašlaik ir lielākais no vides riskiem Latvijā. Lielais apjoms rada slodzi vidē un piesārņo to ar bīstamām vielām. …
