Cilvēces pastāvēšana atkarīga no izdzīvošanai nepieciešamo resursu krājumiem un vides kvalitātes. Sabiedrība ekonomiskajā praksē pārāk zemu novērtējusi savas aktivitātes izraisīto dabas sistēmu postījumu apjomus un izmaksas. Daba rīkojas ekonomiskāk nekā cilvēku sabiedrība – lielāko daļu izejvielu tā atgūst un izmanto otrreiz. Turpretī cilvēkiem ir raksturīgi preces izmantot vienreiz, bieži vien izmetot vēl derīgas lietošanai.
Cilvēce atrodas it kā krustcelēs starp izdzīvošanu jaunattīstības valstīs un nemitīgi augošu labklājību, kā arī aizvien pieaugošajiem draudiem videi attīstītās valstīs. Ja cilvēki pratīs izvēlēties pareizo ceļu, ir cerība nodrošināt pasaules ilgspējīgu attīstību.
Tēma par atkritumiem ir viena no svarīgākajām, runājot par izglītību ilgspējīgai attīstībai. Atkritumi var būt grūti risināma problēma videi un cilvēkiem, bet tie var būt arī jauni resursi. Izgāztuve vai atkritumu noglabāšanas poligons savā būtībā ir ilgspējīgas sabiedrības simbols. Tas ir taisnvirziena materiālu plūsmas „galapunkts”, kur reiz izmantotie resursi ir noglabāti uz visiem laikiem. Arī ūdeņi, augsne un atmosfēra kļūst par vidi, kurā uzkrājas atkritumi. Tīrākas tehnoloģijas un atkritumu pārvēršana izejvielās var veicināt ilgspējīgu attīstību. To var panākt, ja cilvēki prot un piedalās sabiedrības attīstības procesos.
Katras valsts labklājību vērtē pēc dažādiem rādītājiem – iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju ienākumiem, infrastruktūras attīstības, izglītības pieejamības u.c. Visu rādītāju augstāku līmeni valsts sasniedz, attīstot saimniecību. Jebkuras saimniecības nozares attīstība un saražotā patēriņš saistās ar aizvien lielāku atkritumu daudzuma veidošanos.
Iespēja risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas var ietekmēt sabiedrības rīcību un rosināt iedzīvotājus dzīvot videi draudzīgāk.
Ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 70% (t.i. 420 – 490 tūkstoši tonnu) rada iedzīvotāji.
No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka 30% (t.i. 180 – 210 tūkstoši tonnu) izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās.
27 PET (polietilēnteraftalāta) pudeles = 1 džemperis
No PET pudelēm tiek izgatavoti vairāki produkti, tostarp tekstilšķiedra, kas ļauj ražot ne tikai džemperus, T-kreklus, bet arī polsterētas segas, paklājus, u.tml.
Viena 0,5 litru tilpuma PET pudele sver 50 gramu. 20 000 pudeļu = 1 tonna PET.
670 alumīnija bundžiņas = 1 velosipēds
Pārstrādāts alumīnijs tiek izmantots, lai ražotu jaunus iesaiņojuma materiālus. Taču to izmanto arī citur – celtniecībā un transporta jomā.
19 000 tērauda konservu kārbas = 1 automašīna
Pārstrādājot tēraudu, tiek ražotas konservu kārbas, automašīnu detaļas, elektriskās mājsaimniecības ierīces. …
