Kamēr ir eksistējis cilvēks, viņš ir radījis atkritumus un tos kaut kur izmetis. Atkritumus var uzskatīt par sabiedrības pirkstu nospiedumiem, kas nākamajām paaudzēm ļauj spriest par indivīdiem, kas tos veidojuši. Tomēr šiem produktiem, kā vēsturiskiem izziņas avotiem, ir arī negatīvā puse. Katastrofāli pieaugot to apjomam un veidojoties arvien kaitīgākam to sastāvam, neizbēgami rodas problēmas cilvēku izdzīvošanai uz planētas Zeme. 20. un 21. gadsimta iedzīvotājam būtisks ir kļuvis jautājums, kā samazināt strauji augošo atkritumu daudzumu un ko iesākt ar radītajiem.
Par atkritumiem mūsdienās tiek uzskatītas cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā un fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti. Pēc īpašībām tos var iedalīt sadzīves, bīstamajos un inertajos. Ar sadzīves atkritumiem mēs galvenokārt saprotam mājsaimniecību radītos, pie tiem pieskaitot arī dažādu apkalpojošo iestāžu veidotos, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem.…