Akropole – antīko Atēnu citadele un svētnīca – atrodas uzkalnā, kas paceļas 156 m virs jūras līmeņa. Tās plānojumā ir novērojama izteikta proporcionalitāte un harmoniskums.
Klasiskajā laikmetā krāšņi uzplauka grieķu, īpaši Atēnu arhitektūra. Galvenais sabiedrisko celtņu veids arī 5. – 4. gs. p.m.ē. bija templis. Tomēr daudz vairāk nekā agrāk tika celtas laicīgas celtnes. Atēnu Akropolē tika radīts viens no senās pasaules diženākajiem arhitektūras ansambļiem. To kopīgi veidoja daudzi speciālisti, bet darbus vadīja un lielu daļu statuju un reljefu veidoja Perikla draugs Feidijs. Lieli nopelni ansambļa izveidošanā bija pašam Periklam, kurš deva ierosmi, panāca, ka celtniecības vajadzībām tika piešķirta daļa no iemaksām Pirmās Atēnu jūras savienības kasē, gādāja par to, lai celtniecības darbi sekmētos.
Akropoles ansambļa ievērojamākās sastāvdaļas bija templis Atēnai Jaunavai – Partenons, ieejas vārti ar kolonnām – propileji, templis senajam leģendārajam Atēnu valdniekam Erehtejam – Erehteions, uzvaras dievei Nīkei veltītais mazais templis, kā arī divas diženas statujas: Atēnas Jaunavas statuja Partenonā un Atēnas Karotājas statuja ārpus tempļa. Akropole bija kļuvusi par pilsētas māksliniecisko un reliģisko centru, te glabājās Pirmās Atēnu jūras savienības kase, svētkos turp devās svinīgas procesijas, to apbrīnoja Atēnās iebraukušie svešzemnieki.
…