Atbrīvošana no kriminālatbildības nozīmē, ka personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atbrīvo no pienākuma tikt tiesātai un pakļautai tiesas noteiktajam valsts piespiedu līdzeklim – sodam. Likumos paredzētajos gadījumos atbrīvot no kriminālatbildības var prokurors, izziņas izdarītājs, pieņemot lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ( Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.3. pants) , kā arī ģenerālprokurors, pieņemot lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu ( Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 208.1. pants).(1,108)
Atbrīvošana no kriminālatbildības nav pielīdzināma personas attaisnošanai, jo no kriminālatbildības atbrīvo personu, kas ir izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu. Tādēļ Krimināllikuma 58.pantā paredzētie apstākļi, kas ir pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, nereabilitē šo personu.
Atbrīvošana no kriminālatbildības aplūkojama kā atsevišķs krimināltiesisko attiecību institūts.
Kursa darba mērķis ir caur skatīt Latvijas krimināltiesiskajā likumdošanā reglamentētos atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumus.
Kursa darba izstrādē izmantotās metodes ir:
1)speciālās juridiskās literatūras un avotu izpēte;
2)tiesu prakses apkopojumu izpēte.…