Atbildība literatūrā

Dzīvības eksistence nav iespējama bez atbildības. Ko līdz parādījās dzīvība, parādījās arī atbildība. Tā izpaudās gan dabā, gan dzīvnieku pasaulē, gan arī cilvēku dzīvēs. Šo atbildību, manuprāt, veidoja cilvēces ciešā saikne ar dabu jau pašos pirmsākumos. Cilvēki ir ļoti atšķirīgi – gan pēc fiziskajām spējām, gan garīgajām. Katra no tām ietver sava veida atbildību. Ir neskaitāmi varianti kā tā izpaužas. Pirmkārt, atbildība pašam pret sevi un savu dzīvību, otrkārt, bet ne mazāk nozīmīgi - atbildība pret apkārtējiem un dzīvību kopumā. Atbildība pret dabu, dabas resursu izmantošanu, kā arī pret dzīvo radību. Atbildība sevī ietver arī vārdu –kārtība. Līdz ar to, var teikt, ka viens no veidiem kā saglabāt kārtību, ir būt atbildīgiem ne vien pret citiem, bet arī pret sevi.
Dzīvības ķēdes neizmērojamība ir pamats uzskatam, ka visu atbildību vairāk tomēr ir jāuzņemas cilvēkam kā saprātīgākajai dzīvajai būtnei uz šīs planētas.
Kas tad īsti ir atbildība? Vai jēdziens - atbildība, kas atrodams skaidrojošo vārdnīcu lapaspusēs - sakrīt ar mums dzīvē sastopamo atbildību? Vai arī tā ir idealizēta tēze par to, kādai tad patiesībā būtu jābūt īstai atbildībai. Jautājums slēpjas tajā - vai šāda atbildība maz pastāv realitātē, un ja tā, tad kā tā izpaužas?
Skaidrojošo vārdnīcu lapaspusē zem vārda ATBILDĪBA ir dots skaidrojums– pienākuma apziņa; uzdevums, pienākums atbildēt par kaut ko. Ieaudzināt atbildības izjūtu. Atbildības trūkums. Mākslinieka atbildība sabiedrības priekšā. Uzņemties materiālu atbildību. Saukt pie atbildības - likt oficiāli atbildēt, dot paskaidrojumus (par savu rīcību). Ikdienas mēs sastopamies ar lietām, kas atkarīgas no mūsu rīcības. …