Secinājumi
Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, viena no plaši pārstāvētām historiogrāfijas ietekmēm ir bijis nacionālisms. Īpaši Ulmaņa autoritārais režīms pievērsies vēstures rakstīšanai „nacionālisma un patiesības garā”. Tam bijis gan pozitīvs, gan negatīvs iespaids uz vēstures historiogrāfiju. Negatīvi vērtējami pārspīlējumi un latviešu tautas nozīmes pārvērtēšana senās Latvijas vēsturē, taču pozitīvi varētu vērtēt to, ka latvieši beidzot paši sākuši raksta savu vēsturi, pievērsties vēsturei kā zinātnei un veidot savu historiogrāfiju.
Par vienu no redzamākajiem latviešu nacionālajiem vēsturniekiem 20. gs. 20. – 30. gados var uzskatīt Arvedu Švābi. Švābe nenoliedz, ka vēsturnieks pakļaujas konkrētā laika valdošajām ideoloģijām un sava laika ideoloģiju raksturo kā „sociālā taisnībā pamatotu nacionālismu”. Par pozitīviem uzskatāmi viņa centieni pētīt latviešu sociālo vēsturi, skatīt vēstures norises kopumā, kā arī dažādu kārtu vēsturi. Lai arī vēsture ir jāraksta nacionālisma garā, tā nedrīkst paust tikai vienpusēju, lokālu un arīdzan avotos nebalstītu skatījumu. Šajā jautājumā ar viņu konsensā nonāk arī cits izcils ar Latviju saistīts vēsturnieks – Roberts Vipers savā darbā „Vēstures lielās problēmas.”
Kopumā arī R. Vipers uzskata vēstures rakstīšanu nacionālisma garā kā pozitīvu un nozīmīgu konkrētā laika tendenci (tās negatīvs pārspīlējums ir imperiālisms – lielo nāciju uzkundzēšanās), tomēr pats Vipers savos uzskatos un idejās šķiet krietni mērenāks kā Švābe, kuram piedēvē ļoti lielu lomu Ulmaņa režīma ideoloģijas sasaistīšanā ar vēsturi, kas tomēr, autoresprāt, daudzos aspektos vērtējams kā nacionālisma pārspīlējums.
Tikmēr Švābes darbos nav manāms tik kategorisks vērtējums par nāciju mentalitātes atšķirībām kā Vipera „Lielajās vēstures problēmās”. Švābe drīzāk pēta, ko nācijas viena no otras ir aizguvušas (paražas, tiesības, valodas aizguvumi u.t.t), kā un kādos apstākļos attīstījusies nacionālā apziņa.
Kopumā abu autoru devums vēstures metodoloģijas jautājumu skaidrošanā ir ievērojams, arī nacionālisma nozīmei vēstures rakstīšanā abi piegriezuši lielu vērību. Nacionālisma idejas joprojām ir aktuālas vēstures historiogrāfijas veidošanā un daudzas A. Švābes un R. Vipera paustās idejas savu aktualitāti nav zaudējušas.
…
