Nobeigums.
Vjetnamieši pēc smagajiem kara un ierobežojumu gadiem ir iespēja netraucēti tirgoties un pašiem veidot savu nākotni. Nav arī šķēršļu doties uz ārzemēm peļņā vai uz pastāvīgu dzīvi. Bet plašajai vjetnamiešu kopienai ārvalstīs ir arī aizvien nozīmīgāka loma valsts ekonomikā - daudzi atgriežas no ārzemēm ar krietnu kapitālu, dibina firmas vai kopuzņēmumus, citi veicina Vjetnamas preču eksportu ASV vai Rietumeiropas valstīs.
Kara diskrētais atgādinājums.
„Vēl viens stereotips, ko nācās atmest jau pirmajās Vjetnamas dienās, bija par smagajām kara sekām. Stereotips, ko laikam gan vēl dziļāk ieciklēja masveidīgā ciešanu propaganda Krievijas medijos, atzīmējot divreiz lielāku gadskārtu kopš kara beigām. Vjetnamā pēc trīsdesmit gadiem par karu vairs nerunā. Sen novāktas drupas, aizauguši ierakumi, vien Ho Ši Minas apkaimē tūristu pievilināšanai saglabāta daļa no "vjetkonga" unikālās tuneļu sistēmas, un asu pārdzīvojumu cienītāji var izšaudīties gan ar padomju vai ķīniešu ražojuma "kalašņikoviem", gan amerikāņu smagajiem ložmetējiem. Tas gan ir padārgs prieks, jo patrona maksā dolāru.”8
Karš, šķiet, maz saglabājies arī vjetnamiešu apziņā. Savienotās Valstis vairākās jomās ir Vjetnamas lielākā tirdzniecības partnere, bet ASV dolārs līdzās Vjetnamas dongam.
Manuprāt situācija kāda patreiz ir Irākā salīdzināma ar Vjetnamu. Taču daudzi Džordža Buša oponenti, kuri kā dalībnieki vai pētnieki ļoti labi zina, kas notika Vjetnamā, grib par katru cenu izslēgt šo salīdzinājumu ar Vjetnamu un apgalvo, ka Irākā notiek kaut kas pilnīgi cits. Analīze drīzāk norāda uz pretējo: uz fatālu sakritību ar Vjetnamu. Amerikāņi atstāja šo valsti tieši tajā brīdī, kad bija izdevies atgūt militāru iniciatīvu un uzvara bija viena soļa attālumā. „Tāpat kā Vjetnamā, arī tagad Irākā ASV kontingenta priekšgalā visdziļākās militārās krīzes brīdī ir stājies jauns virspavēlnieks. Irākā tas ir ģenerālis Deivids Petreuss. Arī viņam padomā ir jauna stratēģija, kā uzveikt partizānu pretošanos. Arī tagad karadarbība pret dumpinieku grupām sāk gūt redzamus panākumus. Tāpat notika pirms četrdesmit gadiem, kad ģenerālis Kraitons Abrams stājās virspavēlnieka postenī Vjetnamā. Viņa jaunā stratēģija Dienvidvjetnamā bija līdzīga: ieņemt ciematus un kvartālus, nostiprināties tajos - un palikt tur, nevis pamest tos, tā raksta amerikāņu vēsturnieks un publicists Freds Barns. Vjetnamā šī jaunā stratēģija drīz vien vainagojās ar panākumiem: partizānu darbība apsīka. To pašu vēlas darīt ģenerālis Petreuss Bagdādē - tā ir pirmā ļoti uzkrītošā līdzība.” 9
…