ASV un Lielbritānijas ārpolitiskā stratēģija 1941.gada vasarā un rudenī

Nobeigums.
Gan Rūzvelts, gan Čērčils abi bija izcilas personības, katrs ar sev raksturīgām iezīmēm – Rūzvelts ar savu neiedomājamo apņēmību un pacietību, bet Čērčils – ar izcilām pareģa un stratēģa spējām. Abi bija II p.k. līderi, kas vadīja Lielbritāniju un ASV cauri karam. Katrs no viņiem ir nācis pie varas citādākā veidā – Čērčils pēc desmit gadu ilgas „atpūtas no politikas”, bet Rūzvelts bija prezidents jau kopš 1933.g.
Situācija uz 1941.g. bija saspīlējuma pilna. Francija bija kapitulējusi Vācijas priekšā, bet Amerika vēl īsti nesadarbojās ar Lielbritāniju, vismaz oficiāli ne. Arī Lielbritānija bija pārcietusi Vācijas uzbrukumu, bet šajā gadījumā Vācijas kampaņa bija neveiksmīga. Rūzvelts ar vien vairāk darīja, lai iesaistītu Ameriku Eiropas politikā.
Pēc lendlīzes likuma, par kara piegādēm Lielbritānijai, pieņemšanas Rūzvelts arvien uzstājīgāk runāja par saviem mērķiem, uzsvēra, ka Amerika nepieņems Hitlera valdītu pasauli. Tika noslēgta Atlantijas harta, kā rezultātā sadarbība ar Lielbritāniju kļuva ciešāka. Amerika noslēdza vienošanos ar Dānijas pārstāvi Vašingtonā par Grenlandes okupāciju, kā arī Amerikas spēki izsēdās Islandē. Tagad ASV flote patrulēja Atlantijas okeānā un deva ziņas Lielbritānijai par vācu kuģu un lidmašīnu koordinātēm. Tas, protams, izraisīja Vācijā sašutumu, un septembrī Amerikas kuģis tika torpedēts. Rūzvelta pavēle nogremdēt visus ASV teritorijā redzamos vācu vai itāļu kuģus, praktiski bija liktenīga, lai Vācija pieteiktu ASV karu.
Karu ASV pieteica arī Japāna. Tās interešu sfērā ietilpa Eirpopas koloniālie valdījumi, bet ne Eiropas valstis, ne arī ASV būtu ar mieru atdot šīs zemes Japānai. Pēc neveiksmīgām sarunām Vašingtonā, Japāna uzbruka ASV flotei Pērlharborā un praktiski visu to iznīcināja, Amerika iestājas karā ar Japānu.
…