1. Politiskā situācija
Pēc valdīšanas formas ASV bija prezidentāla republika. Valsts politiskajā dzīvē 20. gados pārliecinoši dominēja republikāņi. Trīs viņu kandidāti pēc kārtas – Hārdings, Kūlidžs un Hūvers – kļuva par prezidentiem. Lai saglabātu vispārējo labklājību, valdības politika divdesmitajos gados valdības politika bija stingri konservatīva. Tā balstījās uz pārliecību, ka, ja valdība darīs visu iespējamo privātā biznesa nostiprināšanai, labklājība galu galā sasniegs arī lielāko daļu pārējo iedzīvotāju.
Divdesmitajos gados tika nemitīgi veicināts privātais bizness, ieskaitot aizdevumu piešķiršanu celtniecības darbiem, izdevīgus pasta pakalpojumu līgumus un citas netiešas subsīdijas. 1920. gada Transporta likums, piemēram, nodeva valsts kara laikā valsts pārvaldē esošo dzelzceļus privātfirmu rokās.
Attiecīgi republikāņu politika bija vērsta uz labvēlīgu apstākļu radīšanu ASV rūpniecības attīstībai. Kamēr rūpniecība plauka kā vēl nekad, jo valstī bija milzīga uzņēmējdarbības aktivitāte un pārvaldē sāka izmantoti zinātnes sasniegumus, lauksaimniecībā valdīja depresija, jo pēc kara pieprasījums kritās.
Īpašas kaislības radīja 1919. gadā pieņemtais sausais likums, kurš aizliedza ražot un pārdot (bet ne lietot) alkoholiskos dzērienus. Likuma pieņemšanu panāca neliela, bet enerģiska Kongresa deputātu grupa, kura vēlējās izbeigt dzeršanu un kuru atbalstīja galvenokārt laucinieki un mazpilsētu iedzīvotāji. Šie ļaudis bija pārliecināti, ka īstā protestantiskā Amerika, kura tagad saglabājusies tikai laukos, iziet savā pēdējā izmisīgajā cīņā pret imigrantu masām, kuras pārpludinājušas pilsētas. Bet mēģinājums aizliegt alkohola ražošanu un pārdošanu beidzās ar galīgu sakāvi. Valstī neierobežotā daudzumā ieveda kontrabandas dzērienus un bandas, kuras ar to nodarbojās, drīz kļuva bagātas un spēcīgas.
Pati slavenākā no bandām bija Ala Kapones banda Čikāgā, kura slepus pārdeva alkoholu un iedzīvojās milzu bagātībā. A.Kapone netika arestēts, jo bija piekukuļojis daudzus policistus un citas amatpersonas.
Divdesmitajos gados radītie ārvalstnieku imigrācijas ierobežojumi radīja nozīmīgas pārmaiņas ASV politikā. Imigrācija sita augstu vilni 19. gadsimta beigās, sasniedzot savu kulmināciju 20. gadsimta sākumā. Piemēram, laikā no 1900. līdz 1915. gadam Savienotajās Valstīs ieradās vairāk nekā 13 miljoni cilvēku, galvenokārt no Eiropas dienvidu un austrumu reģioniem. Daudzi no šiem ieceļotājiem bija ebreji vai katoļi, kas satrauca vecāko amerikāņu paaudzi, kas pārsvarā bija angļu – sakši izcelsmes protestanti.
…
