Pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV, izmantojot agresīvu ārpolitisko kursu, ir nostiprinājusi savu vienīgās starptautisko attiecību sistēmas lielvaras statusu. Kopš 1648.gada Vestfālenes miera līguma noslēgšanas un nacionālo valstu izveidošanās, nevienai no lielvalstīm līdz šim nebija izdevies vienpusēji dominēt starptautiskajā arēnā.
ASV dominante starptautiskajā attiecību sistēmā neizveidojās, izmantojot mērķtiecīgu militāru agresiju pret saviem konkurentiem, bet gan iesaistoties Eiropas lielvaru konfliktā. Otrā Pasaules kara un pēckara bipolārās pasaules izveidošanās rezultātā savu nozīmi ārpolitiskajā arēnā zaudēja Lielbritānija un Francija, ko spilgti apliecināja Suecas kanāla krīze 1956.gadā. Savukārt Berlīnes sienas krišana 1989.gadā un tai sekojošais PSRS sabrukums pielika punktu pēckara divpolārajai sistēmai uz zemeslodes.
Šobrīd Amerika ir nodrošinājusi dominējošos lomu nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās, kuru lēmumiem ir tieša ietekme uz plaša spektra starptautiskiem procesiem. Neapstrīdama ir arī Baltā nama ietekme vairākos zemeslodes reģionos – Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos, Centrālāzijā, Eiropā u.c. ASV rīcībā ir arī pietiekošs militārs potenciāls, lai sakautu jebkuru no valstīm. Turklāt vienīgās pasaules lielvaras militārā flote vienpusēji kontrolē mūsu planētas okeānus, t.sk. pasaules tirdzniecības ceļus.
Mans nodoms ir analizēt ASV politisko ekspansiju pasaulē, lai izvērtētu šis valsts atbilstību impērijas statusam, raugoties no pašreizējās situācijas starptautisko attiecību sistēmā, kā arī meklējot kopīgas iezīmes ar tradicionālā imperiālisma postulātiem. Šobrīd pasaulē ir izveidojusies politiskā sistēma, ko var nodēvēt par ASV impēriju, tomēr Vašingtonas radītā sistēma vairs nespēj apmierināt valsts ārpolitikās ambīcijas.…