Ievads.
Kristietības simbolika sākas vienlaicīgi ar kristietības rašanos. Taču pasaulē, kurā dzīvoja pirmie kristieši, jau pastāvēja savas simbolu valodas, savu pieņēmumi par mākslu. Lai gan astronomiskie objekti vairumam varētu vairāk saistīties ar tās, iepriekšējās pagānisma pasaules simboliku, arī kristiešu mākslā tie ir plaši pārstāvēti, šķiet tikai ikonās, kur nav pasaulīga fona, ir iespējams pilnīgi ignorēt šos objektus, tomēr arī tur tie parādās, tikai ļoti shematiski un pārveidoti.
Protams, sakrālajā mākslā nav pierasts kaut ko attēlot tāpat vien, tikai tāpēc, ka tas pastāv dabā. Arī astronomiskajiem objektiem kristietība piešķīrusi savus skaidrojumus, kurus noskaidrot izvirzu par sava referāta mērķi. Kā astronomiskus objektus savā referātā aplūkošu Sauli, Mēnesi, planētas un zvaigznes (meteorītus jeb krītošās zvaigznes uzskatot par zvaigžņu paveidu, jo to simboliskā nozīme cieši saistāma). Lai pilnīgāk sasniegtu mērķi izvirzu sekojošus uzdevumus: aplūkot atsevišķu astronomisku objektu simbolikas skaidrojumu dažādās simbolu vārdnīcās un enciklopēdijās , turklāt izvēloties tās pēc iespējas dažādāka rakstura, kā arī tādā pašā veidā noskaidrot arī ar astronomiskiem objektiem tiešā veidā saistos jēdzienus- gaismu, ko tie visi izstaro vai atstaro, gaisu un debesis, kurās tie visi atrodas. Savu darbu plānoju sadalīt trīs nodaļās- „Ar astronomiskiem objektiem saistīti jēdzieni”, kas to ciešās saistības ar pašiem objektiem dēļ neatraujami papildina pašu objektu simbolisko nozīmi, veido nozīmju kompleksu; „Saule un Mēness”, kurus nereti dēvē par galvenajiem debesu spīdekļiem, un kuru nozīme nav līdzīga, bet diezgan saistīta viena ar otru; „Planētas un zvaigznes”, kuru nozīmes arī ir savstarpēji saistītas.
…