Astronomija ir viena no visvairāk popularizētajām zinātnes nozarēm. Tāpēc arī tā daudziem cilvēkiem kļūst par hobiju, tāpat kā daudzas citas ikdienišķas lietas. Tādus cilvēkus, kuriem astronomija ir hobijs sauc par astronomiem amatieriem. Šādu amatieru skaits katru gadu palielinās. Daudzos gadījumos šo cilvēku zināšanas neatpaliek no profesionālu astronomu zināšanām, tomēr astronomija tiem ir un paliek hobijs.
Mērķis: noskaidrot astronomijas popularitāti un tās iemeslus, kā arī astronomijas kā zinātnes nepieciešamību.
Astronomija ir viena no senākajām zinātnes nozarēm tāpēc, lai varētu runāt par astronomiju šodien ir nepieciešams izpētīt tās pagātni, īpašu uzmanību pievēršot tās pagātnei un nesenākajiem sasniegumiem. Jānoskaidro jauniešu interese un zināšanas par astronomiju. Jāizpēta astronomijas tendences mūsdienās.
Darbs sadalīts 3 daļās. Pirmajā daļā ir apskatīta astronomijas vēsture, taču uzmanība galvenokārt pievērsta tikai tiem notikumiem ,kas iespaido tās popularitāti mūsdienās, un radījuši lielākos pavērsienus astronomijā un citās zinātnes nozarēs. Otrajā daļā ir veikta izpēte par mūsdienu jauniešu interesi par astronomiju. Bet trešajā tiek pētītas mūsdienu astronomijas tendences.
ASTRONOMIJAS PIRMSĀKUMI
Astronomija ir viena no vecākajām zinātnēm. Tā radusies no nepieciešamības orientēties telpā un laikā, izskaidrot novērojamās debess parādības un, ja iespējams – iemācīties paredzēt tās. Debess parādības un spīdekļi tika godāti kā dievības, tādēļ astronomiskajiem novērojumiem bija rituāla nozīme. Senajām klejotāju ciltīm, sākot nodarboties ar zemkopību, radās nepieciešamība savlaicīgi noteikt gadalaikus. Savukārt tautām, kas dzīvoja pie jūras, astronomijas zināšanas bija nepieciešamas sekmīgai kuģniecībai. Tā astronomija ieguva arī praktisku nozīmi.
Debess spīdekļi un parādības attēloti jau alu un klinšu zīmējumos, bet senākās liecības par astronomiskajiem novērojumiem sniedz vēlā akmens laikmeta (neolīta) arheoloģiskie pieminekļi. Dažviet Eiropā un Āzijā saglabājušies akmens stabi un akmeņu riņķi, kas lietoti svarīgu astronomisku virzienu noteikšanai. Pēc rietošās Saules stāvokļa pie horizonta bija iespējams noteikt saulgriežu momentus un līdz ar to arī gadalaikus un gada garumu. Lielākā “akmens laikmeta observatorija” ir Stonhendža Lielbritānijā.…
