Aspazijas dzejoļu krājuma "Sarkanās puķes" analīze

Latviešu literatūrā Aspazija kļūst pazīstama 1894. gadā ar lugām „Vaidelote” un „Zaudētās cerības”. Gan lugas, gan presē publicētie dzejoļi un raksti saviļņo sabiedrību ar krāšņu poēziju, aizrautīgu patosu un protestu pret dzīves netaisnībām, ar sievietes garīgās dzīves tēlojumu. Iznāk viņas dzejoļu krājums „Sarkanās puķes”. Kritiķi zīmīgi raksta, ka ar Aspaziju „dvēsele ienāca literatūrā” – tā izceļot viņas spējas pārliecinoši un cildeni attēlot sava laika cilvēka domas, jūtas, ilgas...

Aspazija.
„Sarkanās puķes”.

Krājuma dzejoļi radušies laikā no 1893. gada līdz 1897. gadam un visspēcīgāk Aspazijas daiļradē pauž Jaunās strāvas ideālus. Dzejoļu sakārtojums nodaļās veido kompozicionāli nobeigtu veselumu. „Sarkano puķu” liriskā varone ir spēcīga un savdabīga personība, kas apzinās savu vērtību un lomu sabiedrībā. Viņas domu, jūtu un rīcības pasaule atklāta romantiski trauksmainās skaņu, krāsu un kustību gleznās.…