Aspazija, īstajā vārdā Elza Rozenberga, dzimusi 1868.gada 16.martā un uzaugusi Zemgalē, Zaļenieku pagasta Daukšās.Daukšas ir lielas mājas,ko Aspazijas vecāki ar krājkases aizdevuma palīdzību 1873.gadā nopērk, un Aspazijas vecāki bagāti gruntnieki.Aspazijas vecāki pieder pie turīgo zemnieku slāņa.Viņas māte Grieta ir bagātā Būdnieku saimnieku Freimaņa meita,tēvs-Dāvis Rozenbergs-Daukšu rentnieka audžudēls.Tie lepojas ar savu lielmanību un no vienkāršajiem ļaudīm norobežojas.Pēc vietējo lielmaņu paraduma vecāki meitai dod trīs vārdus:Johanna Emīlija Lizete.Drīz māte tiem pievieno ceturto-Elza,kas sastopams arī gandrīz visos vēlākajos Aspazijas dokumentos.Mazā Elza aug ieslēgta Daukšu mājas saimniekgalā kā mantkāres, prakticisma un augstprātības sprostā. Viņai aizliegts satikties un rotaļāties ar kalpu bērniem. Viņai jāmācās smalka, vāciska uzvešanās, jāstaigā smalki apģērbtai, jādzīvo vienmēr rātni, lai nenotraipītu smalko apģērbu un rokas, jābūt dievbijīgai, klusai, paklausīgai. Arī lasīt viņai aizliegts, jo tas, kā domā māte, var samaitāt meiteni. Vienīgā atļautā lasāmviela-dievvārdi un Bībele, bet ievadītājs šai lasāmvielā- mācītājs. Meitene ir dzīvas, enerģiskas dabas, bagātu fantāziju, bet ik uz soļa viņai nākas sadurties ar varmācīgiem ierobežojumiem un mietpilsoniskiem aizspriedumiem, sevišķi no mātes puses. Tas viņai sagādā daudz rūgtu pārdzīvojumu. Jau bērnībā tas rada protestu, modina vēlēšanos izlauzties no šaurā aizbildniecības un nospiestības loka, kļūt patstāvīgai.
Arī izglītības gaitas nākamajai dzejniecei grūtas. Vecāki ir tādos uzskatos, ka meitenei plašāka izglītība nav vajadzīga. Tā jāpaskolo tikai tik daudz, cik tas nepieciešams praktiskai ģimenes dzīvei.…
