Ievads
Aspazija – cīnītāja par sievietes brīvību, labprātīgi uzņemas nebrīvību, trimdas, sadzīves rūpes, tūkstoš sīku, neproduktīvu darbu, pati apgriež sev spārnus, slāpē sevī katram talantam piemītošo egoismu, ziedojas, upurējas.
Aspazija. Atriebēja. Vaidelote. Sarkanās puķes. Sidraba šķidrauts. Emancipācija. Vētras zvans. Šie ir Aspazijas darbu nosaukumi, kuros jūtama dinamika un dvēsele. Bet tā nav harmoniskā, pret pasauli goddevīgā, bāreniskā dvēsele, kādu pieņemts uzskatīt par latvisku. Ar Aspaziju latviskā gara pasaule tiecas izlauzties pati no sevis. Ar nacionālu pašapliecināšanos vien Aspazijai ir par maz. Laiks prasa sintezēt nacionālo ar vispārcilvēcisko. Vēlāk to izdara Rainis, sevišķi savā dramaturģijā. Taču tā saucamās rainiskās dramaturģijas aizsācēja ir Aspazija, kuras lugas savukārt sakņojas šilleriskajās un baironiskajās tradīcijās.
1. Aspazijas biogrāfija
Aspazija (Johannas Emilijas Lizetes jeb Elza Rozenberga) dzimusi 1865.gada 16.martā Jelgavas raj. Zaļenieku pag. ’’Daukšās’’ saimnieku ģimenē. Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Pirmais publicētais dzejolis „ "Jaunā gadā" laikrakstā "Dienas lapa" 1887.gadā.
…
