Arī daži senvārdi – ticībs, ierašas, kublas. Tekstā ir arī daudz tēlainās izteiksmes līdzekļu: frazeoloģismi, metaforas, epiteti, piemēram, sarkans deguns, zemes bērni, personifikācijas, piemēram, drebēja kā apšu lapa, arī salīdzinājumi, piemēram, lai tā beigtu ziedēdama kā balta villainīte. Šie nav vienīgie tēlainās izteiksmes līdzekļi. Aspazija cenšas teikumus veidot vienkāršus, taču paplašinātus, brīžos arī saliktus jauktus. Salīdzinot ar Blaumani, viņa teikumus pabeidz un neaprauj. Tiek lietoti arī izsauksmes vārdi: Ai!, Rau!, Ak!, Še! Par Aspaziju klīst runas, ka viņa esot bijusi straujas dabas, turpretī ir arī cilvēki, kuri domā, ka viņa bijusi mierīga un strīdos negribīgi iesaistījusies. Man liekas, ka šādu lugu, kur divas meitenes iemīlas vienā vīrietī ir ņemts no viņas piedzīvotā, varbūt tā arī nav, taču, šo lugu lasot, man tas lika tā domāt. Lugas ritms ir nenoteikts, rada negatīvu gaisotni, jo par galveno konfliktu neaizmirst neviens personāžs un katrs šo gaisotni vēl pasliktina ar savām domām, jūtām. Valoda palīdz atklāt varoņu
attiecības vienam pret otru un pašiem pret sevi.
7. Mūsdienās starp draudzenēm arī ir aktuāli konflikti mīlestības dēļ. Bieži vien esmu dzirdējusi, ka divas draudzenes, bijušas nešķiramas un, ja kādai parādās puisis ir ļoti viegli pazaudēt draudzeni un kļūt par viņas ienaidnieci. Iemesli ir skaudība, greizsirdība, taču ne vienmēr tā notiek, ir arī laimīgi gadījumi, kad draudzene tikai priecājas un palīdz. Ne vienmēr pašam tuvākajam var stāstīt visu un pat reizēm liekas, ka ir lietas, ko nekādā gadījumā nekad nevienam nevar stāstīt, kā tikai par to runāt ar sevi pašu vai rotaļu lāci, kādu mājdzīvnieku.
…
