Ādams Smits ekonomikas zinātnē nozīmē apmēram to pašu, ko Ņūtons fizikā, Bēthovens mūzikā un Koperniks astronomijā. Smita slavenākais darbs „Tautu bagātības cēloņu un dabas pētījums” jeb "Wealth of Nations" atsedza viņa pasaules uztveri un pētniecības metodi.
Ādams Smits neierosināja un neizstrādāja reformas, bet savā pētījumā par nācijas bagātību viņš pamatoja brīvās tirdzniecības izdevīgumu Anglijai, aicināja atbrīvot tirdzniecību no akcīzes, atcelt prasību par obligātu amatu apmācību un likums par piespiedu nometināšanu, kā arī noteikt brīvu zemes pirkšanu un pārdošanu. [1]
Ādams Smits uzskatīja, ka pirmatnējā sabiedrībā viss darba produkts piederēja tiem, kuri to ražoja. Šis darba produkts bija viņu alga. Šīs sabiedrības struktūra bija vienkārša. [2]
Šajā darbā ir aplūkotas Ādama Smita idejas par darba algas līmeni un tā ietekmējošiem faktoriem.ādams smits
Ādams Smits (Adam Smith 1723 – 1790) bija skotu izcelsmes angļu ekonomists, kurš aizsāka klasiskās ekonomiskās domas uzplaukumu. Ādama Smita literārais mantojums tematiski nebija plašs, bet apjomīgs. Viņa mācība bija izklāstīta divos lieldarbos. Tie bija „Ētisko jūtu teorija” un „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. Abi minētie darbi atsedza viņa pasaules uztveri un pētniecības metodi. Smita mācības centrā bija cilvēks un viņa vajadzības. Vadoties no cilvēka dabas, no altruisma un egoisma, viņš būvēja savu filozofisko un ekonomisko uzskatu sistēmu.
Ā. Smita darbs „An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations” jeb īsāk „Wealth of Nations” ir pirmais, ar ko jāsāk ekonomikas studijas. Pēc Smita „Wealth of Nations” ekonomikas teorija sasniedza tādu līmeni, ka to varēja uzskatīt par pastāvīgu un nopietnu zinātni. Smita nopelns bija tas, ka viņš neanalizēja dažādus sociālus faktus un procesus atrauti citu no cita, bet gan veidoja no tiem sistēmu – demonstrēja sistemātiskas pieejas paraugu.…
