Klasiskā politiskā ekonomija aizņem laika periodu no 17. gs. vidus līdz 19. gs. otrajai pusei. Adamu Smitu mēs pazīstam kā vienu no klasiskās politiskās ekonomijas sistēmas aizsācējiem, kuram bijuši daudzi sekotāji cauri visiem gadsimtiem. Uz Smita idejām un spriedumiem balstās vēl daudzi ekonomikas zinātnieki arī šodien.
Smits noliedza feodālās attiecības, lielo īpašnieku privāto zemes īpašumu. Viņš bija pirmais par brīvību, neiejaukšanos. Viņa pētījumi tika vērsti uz tirgus attiecību veidošanos. Smits runā par materiālās ražošanas nozarēm. Apskata darba dalīšanu kā ļoti svarīgu cēloni darba ražīguma celšanai. Tiešais pētījuma objekts ir tautas bagātība.
Mana referāta tēma ir “Adams Smits – par darba algas lielumiem”.
Ar referāta palīdzību, es vēlos Jūs iepazīstināt, kā pēc A.Smita teorijām veidojas darba alga, kas nosaka darba algas izmēru.
Referāts sastāv no 2 nodaļām:
1.A.Smita autobiogrāfija;
2.A.Smits - par darba algu;
Nu un tagad vairāk par darba algas lielumiem. Bez darba cilvēks, cilvēce nespēj eksistēt un attīstīties. Par darba rezultātu pašsaprotami tiek iegūts atalgojums jeb ka mēs to saucam- darba alga. Darbs ir visu bagātību sākums, materiālo un garīgo vērtību rādītājs, tas ir mūžīgs un dabisks, pirmais un galvenais cilvēka dzīves nosacījums. Darba algas izmērs ir visur atkarīgs no līguma starp abām pusēm, kuru intereses nepavisam nav vienādas. Strādnieki vēlas saņemt pēc iespējas vairāk, bet saimnieki vēlas maksāt pēc iespējas mazāk.…