Līdz ar kromanjoniešu rašanos apmēram 40 000 gadu p.m.ē. cilvēce virzījās uz uztura piramīdas virsotni, kļūstot par visbīstamākajiem uzbrucējiem uz zemes. Viņi sāka doties medībās organizētās grupās; drīz vien iemācījās izgatavot ieročus un sāka izmantot darbarīkus. Tie bija galvenie sasniegumi, kas līdztekus dabiskajām fiziskajām spējām deva cilvēkiem spēku un pārākumu.
Kromanjonieši bija pieredzējuši un bīstami mednieki, kam drīz vien vairs nebija jābaidās no saviem pretiniekiem- dzīvniekiem. Tā kā vairs nebija dabisko uzbrucēju, izņemot viņus pašus, populācija strauji palielinājās. Cilvēki attīstījās, ēdot gaļu, un drīz vien bija iznīcinājuši visus lielos medījumus savā medību apvidū. Bija jāpaēdina arvien vairāk cilvēku, un cīņa par gaļu kļuva arvien sīvāka. Mednieki sāka cīnīties savā starpā, nogalinot tos, kuri pārkāpa iezīmēto medību lauku robežas. Kā vienmēr, vislielākos ienaidniekus cilvēki atrada savā vidū. Sāka pietrūkt labu medību vietu, un cilvēku ciltis sāka pārvietoties.
Apmēram 30 000 gadu p.m.ē. mednieku bari, meklējot gaļu, sāka pārvietoties aizvien tālāk. Cilvēki no Āfrikas sāka virzīties uz Eiropu un Āziju. Šī pārvietošanos veicināja pasaulē pamatpopulāciju ar 0 asinsgrupu, kas ir dominējoša asinsgrupa arī mūsdienās. Pārvietojoties pa Āziju, meklējot jaunās teritorijās kaut ko ēdamu, gaļēdāju cilvēki ātri kļuva par visēdājiem, sākot ēst jauktu uzturu- ogas, kūniņas, riekstus, saknes un sīkus dzīvniekus. Cilvēki apmetās arī jūru piekrastēs, pie ezeriem un upēm- vietās, kur bija atrodams zivis un cita veida barība. Apmēram 10 000 gadu p.m.ē. cilvēki apdzīvoja visus kontinentus, izņemot Antarktīdu.
A asinsgrupas pirmsākumi meklējami kaut kur Āzijā vai Tuvajos Austrumos apmēram 25 000- 15 000 gadu p.m.ē., un tā radās kā atbilde uz jaunajiem vides apstākļiem. …
