Izvēlējāmies rakstīt par šo tēmu, jo gribējām vairāk uzzināt par donoriem un lietas, kas saistītas ap tiem. Tas mums arī likās ļoti interesanti. Gribējām noskaidrot, vai tā ir taisnība, ka, nododot asinis, var inficēties ar dažādām slimībām. Bet mums šādi apgalvojumi likās muļķīgi, tāpēc gribējām par to pārliecināties.
Mūsu galvenais uzdevums bija uzzināt, ko tieši cilvēki domā par asins nodošanu, un vai ir informēti par šo lietu.
Mērķis: Noskaidrot donoru nodoto asins pielietojumu.
1.Asins pārliešanas sākums
Šajā nodaļā aplūkosim asins pārlīšanas sākumu, kā arī asins nozīmi vēstures attiecībā.
Ceļš uz asins pārliešu, kādu to saprotam šodien aizsākās jau 17. gs. Runājot par asins pārliešanu, nepieciešams pieminēt būtiskus faktus:
1628. gadā Viljams Hārvijs, tā laika Angļu fiziologs, atklāja, ka asinis cilvēka organisma plūst noslēgtā sistēmā.
1657. gadā sers Kristofers Vrens pirmais injicēja šķidrumu asinsrites sistēmā, izmantojot Viljama Hārvija izgudroto instrumentu.
1666. gadā Ričards Lovers veica pirmo asins pārliešanu dzīvniekam, bet kad ārsts mēģināja veikt pirmo dzīvnieka asins pārliešanu cilvēkam pacients nomira. Lovers par to bija pārsteigts.
1818. gadā ārsts Džeims Blundells veica asins pārliešanu, ar cilvēka asinīm, sievietēm pēc dzemdībām, kas bija zaudējušas daudz asiņi.
1900. gadā vadošais Vīnes ārsts Karls Landsteiners atklāja četras asins grupas-A, B, AB un 0 grupu, kas izskaidroja iepriekšjās asins pārliešanas neveiksmes.…