Asinis ir organisma šķidrie audi, kas kopā ar limfu un audu šķidrumu veido organisma iekšējo vidi, kura nodrošina vielu maiņu. Asinis sastāv no šķidrās daļas jeb plazmas (55%) un formelementiem (45%) - eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. Asinis veido apmēram 7% cilvēka masas. Asinis nepārtraukti plūst slēgtā asinsvadu sistēmā un kopā ar nervu sistēmu uztur visu orgānu savstarpējos sakarus un ietekmē orgānu struktūru un funkcijas.
Plazma – bezkrāsains, viskozs šķidrums, kurā 90 – 93% ir ūdens. Plazmas sausnes lielākā daļa (7-8%) ir olbaltumvielas: albumīni, globulīni un fibrinogēns. Bez tam tajā atrodas arī ogļhidrāti, tauki, vitamīni, hormoni, minerālvielas un vielmaiņas produkti. Fibrinogēns piedalās asins recēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibriņā. Ja no plazmas atdala fibrinogēnu, iegūst plazmas serumu, kas nesarec. Plazmas olbaltumvielu lielāko daļu sintezē aknas. Ja aknu šūnas bojātas, olbaltumvielas daudzums plazmā samazinās.
Asinīm kā vienai no iekšējās vides sastāvdaļām raksturīgs relatīvs iekšējās vides pastāvīgums, asins sastāvs (ūdens, sāļu, olbaltumvielu un glikozes daudzums, skābju un bāzu koncentrācija) ir relatīvi nemainīgs. Pēc asins sastāva var spriest par visu orgānu funkcijām. Tāpēc asins izmeklēšana palīdz ārstam daudzos gadījumos atklāt patoloģiskos procesus organismā. Izteiktas pārmaiņas iekšējās vides sastāvā rada šūnu darbības traucējumus un apdraud organisma darbību.
…
