Firmas grāmatvedības pārskati ir uzskaites datu apkopošanas sistēma par pārskata gadu, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu. Jaunizveidoto firmu pirmais pārskata gads ir laika posms no to reģistrācijas brīža līdz attiecīgā gada 31. decembrim vai līdz nākamā gada 31. decembrim firmām, kas izveidotas pēc 1. jūlija.
Likumā „Par uzņēmuma gada pārskatiem” finansu pārskats raksturots kā kopums, kas ietver šādus dokumentus: bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, paša kapitāla izmaiņu pārskatu un pielikumus. [2.,155.lpp]
1.1.1. BILANCE
Grāmatvedības bilance ir divdaļīga tabula, kur vienā daļā, ko sauc par aktīvu, ir parādīti visi uzņēmuma īpašumā esošie līdzekļi, bet otrā daļā, ko sauc par pasīvu – šo līdzekļu izveidošanās avoti. Līdzekļus un to avotus bilancē rāda tikai naudas izteiksmē. Bilance dalās sīkākās daļās, kuras pieņemts saukt par bilances posteņiem. Katrā bilances postenī, kas sastāv no posteņa nosaukuma un summas naudas vienībās, ir apvienoti dati par ekonomiski vienveidīgiem uzskaites objektiem. Tā kā bilances abas puses ir viena un tā paša līdzekļu kopuma grupējums divos atšķirīgos veidos, tad grāmatvedības bilances aktīva un pasīva summām ir jābūt vienādām.
Šis dokuments atspoguļo firmas finansiālo stāvokli uz attiecīgu datumu – pārskata perioda sākumu vai beigām.[ 3., 111.-113.lpp]
1.1.2. PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMA APRĒĶINS
Šis aprēķins atspoguļos vidējā termiņa mērķus pēc pirmā vai pirmajiem diviem gadiem, kā arī to, ko vēlaties sasniegt. Šos aprēķinus ir ieteicams veikt ik mēnesi vai reizi ceturksnī.
Peļņas/zaudējumu aprēķinu veikšanas mērķis ir biznesa dzīvotspējas noteikšana. Taču peļņa, kas šeit parādīsies, ne vienmēr ir arī realitāte. Peļņas/zaudējumu aprēķins ļaus labāk saprast, cik ir jāiegulda, lai paplašinātu savu biznesu. Bez tam aprēķini ļaus izvairīties no negaidītām situācijām un noderēs plānošanai tālākiem attīstības periodiem. Pats galvenais ieguvums no aprēķiniem ir iespēja modelēt dažādas situācijas, kā arī iespēja novērtēt, vai ieguldījums šajā projektā ir veiksmīgs vai nē, salīdzinājumā ar atdevi, kas būtu, ja šie paši naudas resursi tiktu ieguldīti cituviet, piemēram, kā naudas noguldījums bankas depozītā, iegādātas akcijas vai iegādāts nekustamais īpašums.[ 5.]…
