AS "Latvijas Valsts meži" uzņēmējdarbības analīze un attīstības perspektīvas

„Latvija atrodas tā saucamajā mērenā joslā, kur ir piemēroti apstākļi daudzu augu sugu attīstībai, tai skaitā skuju un lapu koku augšanai. Koku augšanai Latvijā ir pietiekoši mitruma apstākļi un siltuma potenciāli. Latvijas teritorijā pagaidām nav atklātas ne zelta, dimanta, dzelzs, vara vai akmeņogļu iegulas. Atklātas gan ir naftas iegulas, bet nav precīzi zināms to apjoms. Kā lielākā bagātība, kas dabiski atjaunojas, Latvijā ir mežs un ar mežu saistītās bagātības.
Pēdējos 100 gados Latvijā meža platības ir dubultojusies un mežs turpina paplašināties. Pēc jaunākajiem datiem mežainums valstī sasniedz 55.9%. Citāda situācija ir pasaulē kopumā, kur meža platība pat samazinās. Meža loma nav tikai koksnes ieguvei. Nenovērtējama nozīme mežam ir gaisa attīrīšanā, klimata krasu izmaiņu regulēšanā. Meži pasaulē ik gadus piesaista 4500 miljonus tonnu ogļskābās gāzes, tas ir tuvu 1 tonnai uz katru planētas iedzīvotāju. Ogļskābās gāzes samazināšanās saistības Latvija ir uzņēmusies pildot Kioto protokola prasības, kas katru gadu paliks saistošākas. Tādēļ mežs ir viens no līdzekļiem ogļskābās gāzes samazināšanai un reizē globālās sasilšanas mazinātājs.
Mežā bez koksnes iegūst arī sēnes, ogas, sveķus, meža zvērus un citu produkciju. Ļoti būtiska loma mežam ir cilvēku atpūtas veicināšanai.
Mežs ir devis un dod darbu un ienākumus lielai daļai valsts iedzīvotāju.” (Krastiņš O. u.c., 2008., 104. lpp.)
Latvijas meži ir devuši un turpina radīt daudzējādu labumu visai Latvijas sabiedrībai. Tie nodrošina izejvielas atjaunojamiem un videi draudzīgiem produktiem, dod lielu ieguldījumu ekonomiskās labklājības izaugsmei.
Produktīvi, veseli un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži ir pamats plaukstošai kokrūpniecībai, savukārt, tikai augstu pievienoto vērtību ražojoša un konkurētspējīga kokrūpniecība var nodrošināt mežu ekonomisko dzīvotspēju.…