A/s “Latvijas Gāze” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Šis ir uzņēmums, kas pēdējos gados attīstās ārkārtīgi strauji un aizvien vairāk iedzīvotāju grupas kļūst par A/s “Latvijas Gāze” klientiem un līdz ar to aizvien dinamiskāk norit Latvijas pilsētas un ciemu gazifikācijas proces. Visos šajos pastāvēšanas gados gāze ir bijusi enerģijas avots, kas pašaizliedzīgi kalpojis Latvijas sabiedrībai. Vētrainās politiskās norises, kas pilnībā mainīja Latvijas vēstures gaitu, ne vienmēr radīja krasus lūzumus vai pavērsienus gāzes uzņēmuma attīstībā – daudz būtiskāk tā dzīvi ietekmēja tehnoloģiskās pārmaiņas. Intrese pa šo uzņēmumu radās, tāpēc ka šis ir viens no lilākajiem uzņēmumiem Liepājā un arī Latvijā, un izvēlējos šo tēmu, jo vēlējos dziļāk izpētīt šī uzņēmuma vēsturi un gāzes ekonomisko attīstību.
Darba uzdevumi ir:
Iepazīties ar A/s “Latvijas Gāze” uzņēmuma attīstības vēsturi.
Apskatīt karu ietekmi uz uzņēmumu.
Apskatīt saimniecisko un ražošanas izveidi.
Analizēt ekonomisko attīstības un ražošanas izplatību.
Latvijas gazifikācijas pirmsākumi meklējami 19.gs. otrajā pusē, kad Latvijā aizsākās urbanizācijas process, mainot sociālekonomisko attiecību struktūru. Pilsētas strauji industrilizējās- viens pēc otra radās jauni uzņēmumi, dibinājās pirmās bankas un kredītiestādes, pirmā augstākā tehniskā mācību iestāde, mainījās pilsētu pārvalžu sistēma, radās jauni sakaru līdzekļi. Fabrikas jautājuma risināšanatika atsākta 1857.gadā reizē ar viduslaika nocietinājuma viļņa nojaukšanu, kas Rīgai deva lielpilsētas attīstības vērienu. 1858. gadā Rīgas rāte saņēma Vidzemes ģenerālgubernātora atļauju gāzes apgaismes ierīkošanai pielsētā, bet 1859.gadā Rīgas Gāzes un ūdensvada ierīkošanas komisija noslēdza pirmo sadarbības līgumu ar Berlīnes būvmeistaru Ādolfu Kīnelu vecāko par fabrikas inženiertehniskā projekta izstrādi. Nedaudz vēlāk - 1861. gadā Gāzes un ūdensvada iestādes izveidošanas komisijas 25.februāra sēdē nolēma Ādolfam Kīnelam vecākajam uzticēt iestādes izveidošanas virsvadību. Jau 11. martā tika saņemta būvmeistara piekrišana un vienlaicīgi arī priekšlikums būvdarbu pastāvīgo uzraudzību uzticēt viņa dēlam Adolfam Kīnelam jaunākajam. Tomēr dēla ierašanās Rīgā aizkavēja Berlīnē noslēgtie līgumi, un tehniskā direktora amatu viņš varēja sākt pildīt tikai no 1862. gada 1. jūlija. Nojaucot vaļņus, Rīgā tika izveidots unikāls pilsētplānojuma kompozīcijas paraugs – bulvāru loks, kam Eiropā līdzīgs ir vienīgi Vīnē. Vēsturiskajai pilsētas apbūvei radās telpiska distance. Bulvāru loka kompozīcijas ass bija pilsētas kanāls, kas tika izveidots aizsargvaļņu grāvju vietā. …
