Nozares raksturojums
Meži pilda nozīmīgas ekoloģiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras funkcijas. Meža apsaimniekošanai jānodrošina meža resursu pieejamība ilgā laika periodā un ilgtspējīga meža nozares attīstība.
Meža apsaimniekošanas ilgtspējību raksturo meža resursu stāvokļa un meža resursu izmantošanas radītāji – koku ciršanas apjoms, meža atjaunošanas apjoms, mežaudžu kopšana u.c.
Meži Latvijā aizņem 44,5% valsts teritorijas jeb 2,93 milj. ha.
Koksnes krāja mežaudžu platībās pieauguma un mērķtiecīgas mežsaimnieciskas darbības rezultātā pieaug. Valsts mežos no kopējās mežaudžu platības (1408,8 tūkst. ha) skuju koku audzes aizņem 69,5%, tai skaita 47,8% priede, bet 21,6% – egle. No lapu kokiem visvairāk izplatītas bērzu audzes – 23,7%, apšu audzes – 2,6% un melnalkšņu audzes – 2,5%. Nelielas platības aizņem ošu, ozolu, baltalkšņu audzes. Tāda pat situācija ir arī pārējos mežos.
Valsts mežos no kopējās krājas (278,5 milj. m3) 68,6% aizņem skuju koku audzes, tai skaitā priežu audzes – 53%. No lapu kokiem vislielāko īpatsvaru sastāda bērzu audžu krāja – 24,3% .
Valsts mežos līdz 50 gadu vecumam dominējošās ir egļu audzes, bet vecākās mežaudzēs lielāko īpatsvaru sastāda priede. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka 1967. un 1969. gada vējgāzēs cieta pieaugušās egļu audzes, kuras atjaunoja ar egli . Pārējos mežos relatīvi lielas bērzu audžu platības 50-60 gadu vecumā. Vairums gadījumos šīs mežaudzes ir veidojušas pēc Otra pasaules kara, aizaugot lauksaimniecības zemēm. Šobrīd novērojama koku sugu īpatsvara izlīdzināšanas.
Vidējais periodiskais krājas pieaugums visos mežos ir novērtēts 16,3 miljonu kubikmetru gadā. Mežaudžu vidējā krāja raksturo meža platību izmantošanas efektivitāti. To ietekmē mežaudžu sugu sastāvs, mežaudžu vecumstruktūra, augšanas apstākļi, meža kopšanas intensitāte.
Gadā tiek izcirsts ap 11 milj. kubikmetru koksnes, no tiem 3,89 valsts mežos. Kailciršu īpatsvars ir 90-95%. Visvairāk ir bērzu kailciršu – 10-11 tūkst. ha gadā. Kopumā Latvijā ir vairāk kā 800 tūkstoši hektāru bērzu mežu ar kopējo krāju vairāk kā 150 miljoni kubikmetru.
…
