Maizes nozares raksturojums
Latvija ir viena no tām ES valstīm, kas var lepotie ar stiprām maizes cepšanas tradīcijām un plašu sortimentu. Nav daudz tādu ES valstu, kur tirgotāji cilvēkiem dod iespēju izvēlēties starp desmitiem maizes šķirņu sev tīkamāko. Taču Latvijā maizes tirgus pamazām mainās neatkarīgi no pircēju vēlmes, jo arvien lielāku vietu ieņem lielražotāji.
Divi lielākie ražotāji nodrošina 60% no Rīgas tirgus, pārējo lielāko ražotāju galvenie tirgi ir Rīgā un lielās pilsētās. Reģionos spēcīgākas ir vietējo ražotāju pozīcijas.
Diagrammā redzams, ka Lielākā tirgus daļa Rīgā ir Hanzas maiznīcai, bet pārējā Latvijas daļā citiem maizes uzņēmumiem. Savukārt mazākā tirgus daļa Rīgā ir Dinella miznīcai, bet pārējā Latvijas daļā Fazer maiznīcai.
60% līdz 80% no lilveikalu maizes piedāvājuma plauktos aizņem lielražotāju prece – “Hanzas maiznīca”, “Fazer maiznīca Druva”, Daugavpils “Dinella maiznīca”, kā arī Liepājas un Jelgavas maizes cepēju “JLM grupa” ražojumi.
Latvijas pircējs ir izvēlīgs. Cilvēkiem dažādība, viņiem gribas ko īpašu. Pateicoties šādai kaprīzei, savu tirgus daļu stabili notur dabiskās maizes cepēji, piemēram, “Lāču” maize, vairāku maizes cepēju apvienība “Laviešu maiznieks”, Limbažu “N.Bomja maiznīca Lielezers”, aromātiskās ekolģiskās maizes cepēji “Ķelmēni” Gulbenes rajonā un vēl virkne citu. Šajā nosacīti mazo maiznieku kategorijā viszaļāk dzīvo tie, kas, savu vietu tirgū jau sen kā iekarojuši ar nemainīgi augstu kvalitāti, spēj pārsteigt ar plašu sortimentu, vēlams tādu, kas nedublē lielražotāju piedāvājumu, kā arī stingri rokās notur savu reģionālo tirgotāju interesi.
Šobrīd Latvijas tirgū turas apmēram 100 dažāda izmēra maiznīcu. Katra no tām cenšas iegūt daļu no tiem 26 kg baltmaizes un 35 kg rudzu un saldskābās maizes, ko ik gadu apēd viens Latvijas iedzīvotājs. Tirgus eksperti norāda – konkurence ir milzīga un no tirgus pirmie aiziet tie mazie vai vidējie ražotāji, kas cep tradicionālās maizes šķirnes par zemu cenu.[3]
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati liecina, ka maizes tirgus ietilpība naudas izteiksmē ir apmēram 100 miljoni latu ar tendenci samazināties. Sarūk kviešu jeb baltmaizes, arī rudzu maizes patēriņš, turpretī saldskābās maizes patēriņš ir stabils. Aizvien nozīmīgāko vietu tirgū ieņem pelēkās jeb graudu maizes, jo dietologi veiksmīgi radījuši viedokli par to veselīgumu.
…
