Šo tēmu izvēlējos, jo vēlos dzīvi saistīt ar farmāciju un šajā nozarē vadošais farmaceitisko produktu ražotājs Baltijas valstīs ir A/S Grindeks. Es uzskatu, ka šis perspektīvais uzņēmums atbilst manām nākotnes interesēm.
Šogad a/s Grindeks atzīmē nozīmīgu jubileju – aprit 60 uzņēmuma darbības un pastāvīgas izaugsmes gadi.
Grindeks pirmsākumi datējas ar 1946. gadu, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā tiek nodota Vitamīnu un hormonu rūpnīca, ar mērķi pakāpeniski pārveidot to par eksperimentālo rūpnīcu.
Šodien eksperimentālā rūpnīca veidojas par Eiropas līmeņa farmācijas kompāniju ar milzīgu attīstības potenciālu.
Grindeks nemainīgi ieņem līderpozīcijas Baltijas farmācijas tirgū. Tā pārstāvniecības un aģenti strādā 13 valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Kazahstānā, Gruzijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā, Ukrainā, Baltkrievijā, Moldovā, Polijā, Ungārijā un Čehijā, bet uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm pasaulē.
A/S GRINDEKS VĒSTURE
Grindeks pirmsākumi meklējami 1946.gadā, kad Vitamīnu un hormonu rūpnīca no Pārtikas rūpniecības ministrijas tiek nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā, ar mērķi pakāpeniski pārveidot to par eksperimentālo rūpnīcu.
Tobrīd Vitamīnu un hormonu rūpnīca atradās Rīgā, Ganību dambī 21a, šaurās, tehnoloģiskiem procesiem nepiemērotās telpās.
Rūpnīcas toreizējā produkcija bija pārtikas koncentrāti, sojas mērce, mežrozīšu sīrups, alus raugs, mikroelementu maisījumi u.c., kas visai maz atgādina to produkciju, ko Grindeks ražo šodien.
1957.gadā Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā Organiskās sintēzes institūta (OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālo rūpnīcu.
Institūta dibinātāja LZA akadēmiķa, profesora Solomona Hillera (1915-1975) vadībā sākas OSI sintezēto preparātu ražošana. Rūpnīca attīstās kā OSI eksperimentālā bāze fundamentālo pētījumu un zinātnisko izstrādņu ieviešanai ražošanā.
Jau 50. gadu beigās sadarbībā ar OSI darbiniekiem tika ražoti pirmie ķīmiskie preparāti - fenilīns, furazolidons, furadonīns un TioTEFA. Atbilstoši jaunizveidotā institūta pētījumu virzieniem sākas nopietns darbs arī pretvēža preparātu izstrādāšanā.
Vienlaikus ar ārstniecības vielu ražošanu tiek domāts arī par gatavo zāļu formu ražošanu, un ķīmiskajā cehā izveido tabletēšanas iecirkni.
Pakāpeniski notiek pāreja uz jaunu sintētisko preparātu ražošanas tehnoloģiju izstrādi, tiek uzsākta to ražošana. 1964.gadā tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas – ftorafūra – pirmā ķīmiskā sintēze. Ftorafūrs uzskatāms par institūta un rūpnīcas sadarbības lielāko veiksmi. Sintēzes autori – Regīna Žuka, Marģers Līdaka un Solomons Hillers. Preparāta ražošanas tehnoloģija izstrādāta rūpnīcā 1966.gadā. …
