1. A/S Diena vēsture
A/S DIENA vēsture jau aizsākās vēl pirms akciju sabiedrības dibināšanas ar laikrakstu Diena. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gada 1. aprīlī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes valsts uzņēmuma laikraksta Diena privatizāciju. Līdz ar to 1992. gada 30. jūnijā tika dibināta akciju sabiedrība DIENA. Saskaņā ar statūtiem AS DIENA tika izveidota kā slēgta Latvijas Republikas akciju sabiedrība ar ārzemju kapitālu, par kuras akcionāriem kļuva Zviedrijas akciju sabiedrība Expressen un valsts uzņēmumu Diena darbinieki. Saimniecisko darbību AS DIENA uzsāka 1992. gada novembrī. Tā kā Diena bija nostiprinājusi savas līderpozīcijas Latvijas laikrakstu tirgū, tad loģisks solis turpmākajā attīstībā bija ražošanas un tirdzniecības attīstība. 1993. gadā tika izveidota reprostudija Diena Repro, kas vēlāk tiek apvienota ar tipogrāfiju Mūku sala, un tirdzniecības aģentūra Diena Duni. 1994. gadā, izveidojot abonēšanas centru Diena tika uzsākts jauns AS DIENA darbības virziens – laikrakstu izplatīšana. 1997. gadā tika sperts solis tālāk Latvijas preses tirgus apgūšanā, un sākās projekta Reģionālā prese realizācija. Projekta ietvaros tiek apgūts ne tikai reģionālās preses tirgus, bet aizsākas arī žurnālu attīstība. 2004. gadā, pārņemot SIA Izdevniecība Dadzis, AS DIENA sevi apliecina kā mediju koncernu līderi1.
2. Diena kā nacionāla prese
1990. gada 20. jūnijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes laikraksta izdošanu latviešu un krievu valodā, jūlijā tika apstiprināts laikraksta galvenais redaktors Viktors Kalniņš (Daugmalis), galvenā redaktora pirmā vietniece Sarmīte Ēlerte, laikraksta direktors Arvils Ašeradens. Pirmais Dienas numurs iznāca 1990. gada 23. novembrī. Jau pirmajā numurā Diena noteica tās vērtības, kuras nemainīgi bija laikraksta vadmotīvs: "Diena brīvas un demokrātiskas republikas vārdā meklēs reālus kompromisus starp dažādiem Latvijas iedzīvotāju slāņiem, Diena iestāsies par personības sociālo nozīmi, atbalstīs privātiniciatīvu kā sabiedrības dzinuli un aizstāvēs parlamentārismu kā valsts varas organizācijas humānāko formu. "Sākotnēji Diena bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes pieņemto aktu un citu oficiālo dokumentu avots, taču pavisam drīz ieņēma svarīgu lomu sabiedrības informēšanā un izglītošanā.
…
