Motivāciju tēma mūsdienās ieņem īpašu vietu. Šāds stāvoklis varēja rasties pateicoties ļoti sīvai konkurencei pasaules tirgū. Mūsdienās patērētājs ir kļuvis prasīgāks un izvēlīgāks.
Iekšējai cilvēka pasaulei ir savs specifisks saturs, savi formēšanas un attīstības likumi, kuri daudz kur ir neatkarīgi no ārējas pasaules. Cilvēks ir pakļauts aktuālu prasību apmierināšanas loģikai un viņa uzvedība ir novedama pie reaģēšanas uz stimuliem un „dotā brīža” motīvu apmierināšanas.
Motivēšanas un stimulēšanas problēmai ir sava īpaša vēsture. Vēl tad, kad pastāvēja bijusī PSRS un mūsu valsts bija tās sastāvā, regulāri tika veikti dažādi eksperimenti šajā jomā. Sistemātiski tika analizēta rietumu pieredze. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā liela uzmanība tika veltīta attiecību sistēmas analīzei. Par paraugu izmantoja tādu uzņēmumu pieredzi, kā “IBM”, “General Motors” u.c. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā uzmanība vērsās pie koncepcijas analīzes publikācijām ESOP – Employee stock ownership plans. Bet, pēdējos 10 – 12 gados darba motivācijas un stimulēšanas teorijai un praksei netiek vērsta īpaša uzmanība. Kādreiz tik plaukstošā ražošanas socioloģija ir pamesta novārtā. …