Secinājumi un priekšlikumi.
1. Ārzonu kompāniju darbība ir pilnīgi legāla un tās darbība nav pielīdzināma nodokļu nemaksāšanai.
2. Ārzonas kompānijas darbība ir cieši saistīta ar rezidences valsts uzņēmumu.
3. Nodokļu sloga samazināšana notiek balstoties uz darījumiem starp ārzonas kompāniju un rezidences valsts uzņēmumu.
4. Ir četri ārzonu kompāniju veidi: Beznodokļu vai zemu nodokļu, teritoriālā nodokļu režīma, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību un iekšzona.
5. Ārzonas kompānijām ir vairākas priekšrocības: pasargāšana no tiesas spriedumiem,mantas dalīšanas, zemi nodokļi uzņēmējdarbībai, nav saistošas kreditoru prasības, iespēja slēpt uzņēmuma ieņēmumu apjomu, anonimitāte, atvieglota uzņēmuma dibināšana.
6. Valsts padarot savu likumdošanu un nodokļus pievilcīgus ārvalstu uzņēmējiem sekmē savas valsts ekonomiku un piesaista investīcijas.
7. Valsts stabila valdība un ekonomiskā situācija ir svarīgs ārzonas kritērijs.
8. Vairākās zemo nodokļu teritorijās vietējiem uzņēmējiem ir lielāks nodokļu slogs nekā ārvalstu uzņēmējiem.
9. Valstu iemesls cīņai ar zemo nodokļu teritorijām ir nodokļu neiekasēšana valsts budžetā un korupcija.
10. Ir sarežģiti atšķirt ārzonu kompāniju likumīgu izmantošanu no nelikumīgas izmantošanas.
11. Latvijā populārākās ārzonas ir tās, kurās tiek piemērota 0% nodokļu likme: Panama, Belīze, Britu Virdžīnu salas, Seišelu salas.
12. Svarīgākie kritēriju ārzonas finanšu centra izvēlē ir nodokļu slogs, neesamība „melnajā sarakstā”, iespējamība neiesniegt finanšu pārskatus.
13. Valsts galvenaie paņēmieni kā cīnīties ar naudas aizplūšanu uz ārzonām ir naudas pārskaitījumu aplikšana ar nodokli, kuri tiek veikti uz likumdošanā noteiktajām teritorijām, kas uzskatāmas par ārzonām un „melnā saraksta veidošana”.
14. Ārzonu kompāniju izmantošana korupcijai galvenais veicinošais faktors ir globalizācija, kas ļauj ātri un „bez pēdām” īstenot kukuļdošanu.
Priekšlikumi, kas mazinātu iepriekš aprakstītās problēmas:
1. Tieši definēt vārdu „ārzona” pēc striktākām pazīmēm.
2. Pēc ārzonas tiešas definēšanas paplašināt „melno sarakstu” – iekļaujot tajā arī tās teritorijas, kuras tajā vēl nav, bet ir ar zemiem nodokļiem, piem., Panama, Britu Virdžīnu salas u.c.
3. Veicināt starpvalstu informācijas apmaiņu, kas ļautu vieglāk kontrolēt naudas plūsmu un ātrāk atklāt ārzonu nelikumīgu izmantošanu.
4. Palielināt nodokļu slogu, pārskaitījumiem uz zemo nodokļu valstīm.
5. Padarīt savas valsts jurisdikciju pievilcīgāku uzņēmējiem.
…
