11. Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (EASO) darbība saistībā ar ārzonām
Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (EASO), galvenais darbības veids ir saistāms ar sadarbības veicināšana starp dalībvalstu valdībām, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un dzīves līmeņa paaugstināšanos dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot finansiālo stabilitāti un dodot ieguldījumu visas pasaules ekonomikā; starptautiskās tirdzniecības attīstības veicināšana, kas balstīta uz daudzpusējas nediskriminējošas sadarbības pamata un kas nav pretrunā ar valstu starptautiskajām saistībām .
1996. gada maijā EASO dalībvalstu finansu ministri izvirzīja Organizācijai uzdevumu "izstrādāt pasākumus, kas būtu vērsti pret negatīvo ietekmi, kādu nelabvēlīga nodokļu konkurence rada attiecībā uz investīciju un finansēšanas lēmumiem un attiecībā uz valstu nacionālajām nodokļu bāzēm"
EASO uzsver, ka ir nepieciešams identificēt nelabvēlīgās nodokļu prakses, kuru darbības pamatā ir negodīga konkurence nodokļu jomā. Lielākie zaudētāji, pēc Organizācijas domām, ir godīgie nodokļu maksātāji. Viniem ir jāmaksā lielāki nodokļi uz tā rēķina, ka eksistē šīs negodīgās prakses un šie nodokļu maksātāji zaudē ticību godīgai nodokļu sistēmai un valdībai kopumā.
Kopš 1998. gada, EASO veic neskaitāmus pasākumus, iesaistot gan lielas, gan mazas valstis, kā arī valstis kuras nav pievienojušās EASO, lai šīs negodīgās prakses iznīcinātu.
ESAO ir publicējusi trīs ziņojumus par nelabvēlīgām nodokļu praksēm:
1. “Nelabvēlīga nodokļu konkurence ― globāla problēma”, izdots1998.gada 9.aprīlī
2. “Ceļā uz globālu nodokļu sadarbību. Progress identificējot un iznīcinot negodīgas nodokļu prakses.”(2000)
3. “EASO Projekts par negodīgām nopokļu praksēm. 2001. gada progresa atskaite.” (2001)
Kā definēts 1998.gada ziņojumā “Nelabvēlīga nodokļu konkurence ― globāla problēma”. ESAO ir norādījusi šādus galvenos faktorus, kas izmantojami, lai noteiktu, vai jurisdikcijā ir nelabvēlīgs preferenciāls nodokļu režīms.
• zema vai nulles līmeņa efektīvā ienākuma nodokļa likme uz attiecīgu ienākuma veidu;
• "caurspīdīguma" trūkums Šī termina pamatā ir trīs galvenie nosacījumi – lai nodokļu režīmu varētu uzskatīt par “caurspīdīgu”, jābūt skaidri noteiktiem šī režīma piemērošanas kritērijiem. Otrs nosacījums ir režīma piemērošanas noteiktumiem jābūt pieejamiem citu valstu nodokļu administrācijām. Treškārt, visbiežāk ārzonas jurisdikcijas likumdošana ir labvēlīgāka, nekā mājas jurisdikcijā un likumi netiek piemēroti vienlīdz bargi.
• režīmu nožogošana – valsts norobežo no savas likumdošanas labvēlīgo režīmu, tādējādi pasargājot sevi.
• efektīvas informācijas apmaiņas trūkums.- jurisdikcijai ir tiesības pasludināt attiecīgus darījumus par biznesa un noslēpumiem un neizpaust tās trešajām personām.Vēl pastāv iespēja, ka valstī nav noregulēta administratīvā likumdošana.
• starptautisko principu, kas ierobežo transferta cenu lietošanu, nepiemērošana;
• ārvalstīs gūtais ienākums netiek aplikts ar nodokli rezidences valstī;
• saskaņojama nodokļu likme un bāze;
• slepenības normu pastāvēšana;
• pieeja plašam nodokļu līgumu tīklam.
…
