Ārvalstu tiesību vēsture

1. Protektorāts Anglijā. Pārvaldes līdzeklis (1653. g.).
1642. gadā starp karali un parlamentu sākās kara darbība. 1645. gadā čarlza karaspēks tika sakauts un karalis aizbēgauz skotiju, bet skoti viņu izdeva parlamentam. 1649. gadā 30 janvārī karali sodija ar nāvi. Lordu palātu likvidēja. Anglija kļuva per republiku. Revolūcijas laikā XVII gs 40.gados ilgais perlaments atkal pieņēma pet``iciju par tiesībām. Pilsoņu karš bija beidzies ar karaļa gāšanu un Olivera Kromvela diktatūru. Ačķirībā no pārejās eirōpās Anglijā bija uzvarējis parlaments. 1653g beigās tika izveidota jauna konstitūcija, ko sastādija armijas virsnieku pārstāvji un apstipināja Kromvels. Jauno konstitūciju sauca par “Pārvaldes instrumentu”. Augstāko likumdošanas varu nodeva valsts galvai – lordam protektoram kopīgi ar perlamenti kur bija viena palāta. Lai piedalītos vēlēšanās, bija noteikts relatīvi augstas mantas cenzs (me mazāk kā 200 mārciņu vērts īpašums). Konstitūcija pārdalija mandātus starp pilsētām un grāfistēm, tēpēc 1654g parlamentā bija deputāti no 133 pilsētētām un no 265 grāfistēm. Augstākā izpild vara tika nodota lordam protektoram kopā ar valsts padomi kas sastāvāja ne mazāk kā no 13 locekļiem un ne vairāk kā no 21 locekļa. …