Lielā brīvības harta (1215. g.)
Šī dokumenta galvenais saturs ir atspoguļots tā nosaukumā – ‘’harta’’ – uzrādītājs, dokuments, ‘’lielā’’ – svarīga, ‘’brīvība’’ - kas aptver personu tiesības un brīvības. Lielā brīvības harta tiek uzskatīta par mūsdienu demokrātijas dibināšanas dokumentu.
1199. gadā Džons Bezzemis kļuva par Anglijas karali. Tiklīdz Džons sēdās tronī, viņš nekavējoties iesaistījās konfliktā ar franču karali Filipu II Augustu. Šis konflikts pārauga angļu-franču karā (1202-1214). Karadarbības veikšanai karalis noteica augstas nodevas, lielus militāros nodokļus un naudas sodus, organizēja īpašuma konfiskāciju par labu karalim. Protams, tāda varas ļaunprātīga izmantošana izraisīja vispārēju neapmierinātību angļu sabiedrībā. Papildus tam 1205. gadā notika konflikts starp Džonu Bezzemi un pāvestu Innokentiju III. Pāvests uzstāja, lai par Kenterberijas arhibīskapu kļūst kardināls Stefans Lengtons. Džons atteicās viņu pieņemt un pat pasludināja angļu baznīcu ārpus likuma. Viņš konfiscēja visus baznīcas īpašumus un iekasēja visus baznīcas ieņēmumus valsts kasē. Atbildot uz to, pāvests uzlika Anglijai interdiktu un pasludināja karalim Džonam troņa atņemšanu. Innokentijs III lika franču karalim doties karā uz Angliju. Lai nezaudētu troni, Džons Bezzemis bija spiests samierināties ar pāvestu un atzīt Stefanu Lengtonu. Viņš atdeva baznīcai konfiscēto un pat apņēmās maksāt nodevas. Tomēr pārmērīgā nodokļu iekasēšana no baroniem nebeidzās, un tā rezultātā baroni iestājās pret karali. Baroniem šajā brīdī pievienojās bruņinieki, pilsētnieki un brīvo zemnieku elite. Tikšanās ar karali 1214. gadā nedeva nekādus rezultātus, tāpēc baroni atteicās no vasaļu lojalitātes karalim, savāca armiju un devās uz Londonu. Tā rezultātā 1215. gada 15. jūnijā Džons Bezzemis uzlika savu zīmogu baronu lūgumrakstiem ar viņu prasībām. No tā sauktajiem ‘’baronu rakstiem’’ vēlāk tika izstrādāta Lielā Brīvības harta - Magna Charta.
…