1.ĀKT tiesību priekšmets un tā jēdziens
Konstitūciju jēdziens, forma, struktūra. Konstitūcija – valsts pamatlikums. Likums, kuram pakļaujas citi likumi. Parasti konstitūcijas sastāv no: 1. Preambulas (var būt, var nebūt), 2. Pamatdaļas, 3. Noslēguma noteikumiem, 4. Pārejas noteikumiem, 5. Papildus noteikumiem, 6. Pielikumiem. Konstitūcijas iespējams klasificēt, izmantojot četrus kritērijus: 1. pēc formas (kādā objektīvi izpausta likumdevēja griba, 2. pēc pieņemšanas kārtības, 3. pēc grozīšanas kārtības, 4. pēc darbības laika. Pēc formas konstitūcijas iedalās: rakstītajās un nerakstītajās. Rakstītās konstitūcijas sastādītas vienota dokumenta veidā, kas izveidots pēc noteiktas sistēmas. Pēc pieņemšanas kārtības konstitūcijas iedalās: 1. dāvinātās vai oktoētās, 2. konstitūcijas, kuras pieņēmušas pārstāvniecību institūcijas, piemēram Satversmes Sapulce, 3. pieņemtas referenduma ceļā, 4. konstitūcijas, kuras pieņēmušas koleģiālas tautas ievēlētas institūcijas, piemēram Tautas Padomes. Pēc grozīšanas kārtības : 1. cietās, 2. parastās. Pēc darbības laika: 1. pagaidu, 2. pastāvīgās. Tāpatās tās var dalīties: Pēc politiskā režīma (demokrātiskas, antidemokrātiskas). Pēc valdīšanas formas (monarhiskas, antidemokrātiskas).
2.ĀKT sistēma
ĀKT sistēma sastāv no VISPĀRĒJIEM PRINCIPIEM – t.i.tautas suverenitātes,tautas pārstāvības,varas dalīšanas,neatņemamām tiesībām,deputātu neatkarības no vēlētājiem,konstitucionālo tiesību aizsardzības tiesā,valsts galvas par savu darbību atbildību nenes u.c.;KONSTITUCIONĀLI TIESISKAJIEM INSTITŪTIEM – t.i.cilvēka un pilsoņa tiesiskais statuss,sabiedriskās iekārtas pamati ,valsts pārvaldes forma,vēlēšanu tiesības,tautas pārstāvība,konstitucionālā kontrole;;KONSTITUCONĀLI TIESISKAJĀM NORMĀM – tt.i.-vispārobligātie uzvedības noteikumi,kurus noteikusi vai sankcionējusi valstsun kuru izpildi nodrošina valsts,lai aizsargātu un regulētu būtiskākās savbiedriskās attiecības,iekšējā struktūra,hipotēze,dispozija ,sankcija.…
